Pagājušajā nedēļas nogalē piedalījos pasaulē lielākajās orientēšanās stafetēs - Jukola, kur pirmajā etapā 23.00 Somijas gaišajā naktī stājos uz starta kopā ar 1600 citiem nervoziem o-mazohistiem.
Mans distances sniegums bija skumjš. It kā nepietiktu ar nespēju pat uzkāpt kalnos, es pieļāvu lielas kļūdas. Ar tām var iepazīties šeit. Otrais piegājiens Jukolas pirmajam etapam neizdevās, bet tas varbūt arī nebija pārsteidzoši, zinot, ka šogad kāju spēks trenēts ir minimāli un tas nu bija tas, kas bija nepieciešams šajā ārkārtīgi smagajā apvidū, kā arī apzinoties to, ka garu treniņu iztrūkuma dēļ jebkas garāks par 45 minūtēm ir agonija un šajā distancē pirmais etaps bija teju pusstundu garš vien!
Man pirmajā etapā briesmīga 279.vieta, pēc 7 etapiem komandai 252.vieta, kas ir nedaudz sliktāk, kā iepriekšējā gadā.
Pēc dienu ilgas atelpas Tallinā, startēju Tallin Orienteering Week sprinta sacensībās Tallinas brīvdabas muzejā. Jāsaka, ka dodoties uz sacensību centru un jūtoties miegains un ar sāpošām kājām, nekādas lielās cerības neloloju, bet, kā izrādījās, sprints bija pietiekami sarežģīts un mans ātrums pieteikami labs, lai es varētu ierindoties 6.vietā, aiz dažādiem zināmiem vārdiem un priekšā pāris citiem. Karte. Sprinta rezultāts atstāja gandarījuma sajūtu un atjaunoja pārliecību par manām spējām pirms Latvijas čempionāta jauktajās sprinta stafetēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru