Sprinta stafete

Šogad Latvijas čempionāta programmā pirmo reizi tika iekļauta jauna disciplīna - jauktā sprinta stafete. Tajā trīs etapus, kas katrs ir līdzvērtīgs sprinta distancei (12-15 minūšu ātrs orientēšanās skrējiens pa pilsētu), secīgi veic divi vīrieši un viena sieviete. Man patīk gan sprinta orientēšanās, gan stafetes, tāpēc šīs sacensības gaidīju ar nepacietību un uztvēru diezgan nopietni. Es startēju Auseklis IK pirmajā komandā kopā ar junioru Miku Puriņu un jaunieti Anniju Annu Zaļaiskalnu. Mūsu komandas jaunības dēļ uz zelta medaļām nebijām reāli pretendenti, bet vispār cerējām, ka medaļa varētu būt pa spēkam.

Pirmajā etapā Mikus sekmīgi izmantoja sev izdevīgāko distances variantu, un es varēju startēt kā līderis, 25 sekundes priekšā tuvākajam sekotājam -  Anatolijam Tarasovam no Ozons kluba komandas, kuri bija galvenie sacensību favorīti.

Lai arī pirmā etapa uzvarētāja laiks bija būtiski pārsniedzis normāla sprinta garumu (20 minūtes ieteicamo 15 vietā), startējot es to piemirsu un sāku ātrā tempā. Karte. Pirmais kontrolpunkts nesagādāja nekādas problēmas, es tikai pabrīnījos, ka pirmajā etapā nebiju redzējis nevienu, kas aizskrietu tādā virzienā, kādā devos es. Izejot uz 2.kp, pirmo reizi redzēju Anatoliju, kurš devās iekšā pēc 1.kp, kad es jau skrēju atpakaļ uz ielas. Kā vēlāk izrādījās, pirmais kp bija farsts, kurš bija aptuveni 15 sekundes neizdevīgāks kā Andrim Jubelim un Artūram Pauliņam, kuri sekoja mums. Otrais kontrolpunkts bija ielikts burtiski miskastē. Vai tas tiešām bija nepieciešams? Labi, vienkārši sekoju pirmā etapa iemītajai takai un tiku ātri ārā. Nojauzdams, ka distance varētu nebūt īsti "sprinterīga" biju uzvilcis garās bikses un labi, ka tā. Bez problēmām uzskrēju kalnā uz 3.kp un joprojām jutos labi. Uz 4.kp saprast, ka ir jāizmanto tunelis palīdzēja pirms sacensībām iegūtā informācija par to, kur legāli varēs šķērsot šoseju. Arī tur bija tikai jāskrien. Iespējams, vajadzēja vairāk plānot uz priekšu, jo nepamanīju labāko variantu uz 5.kp, un, skrienot gar šoseju, zaudēju aptuveni piecas sekundes. 6.kp bija farsts un 7.kp - skatītāju kp.

Skatītāju kp - solis vēl labs.

Uz 8.kp jau biju pieņēmis lēmumu doties pa kreisi, kaut gan pēc sacensībām skatoties kartē, šķiet, ka labais variants ir līdzvērtīgs. Skrienot pa tuneli, sastapu sekotājus, kas vēl tikai devās uz 5.kp un nopriecājos par pārsvaru. Ceļā uz 8.kp ieraudzīju, iespējams, vienīgo āķīgo etapu visā distancē - uz 10.kp un izplānoju pareizo variantu uz to. 9.kp bija tikai formalitāte un uz 10. atlika tikai īstenot savu ideju. Izskrienot no 10.kp, otro reizi ieraudzīju Anatoliju, kurš biju piekļuvis jau daudz tuvāk - aptuveni 10 sekunžu attālumā aiz manis. Ceļā uz 11.kp centos viņu nepielaist tuvāk, bet, kad tuvojos kp, sapratu, ka sāk beigties sprintam raksturīgais soļu biežums un uzrāviens. Pēc splitiem spriežot, kad atzīmējos 11.kp, distancē biju pavadījis 14:43, jeb tipisku sprinta distances laiku. Bet jāskrien bija vēl daudz...

Es pat neapsvēru citu variantu uz 12.kp kā vien cauri tunelim un gar šoseju pa kreiso pusi, kaut gan pēc-distances analīzē nedaudz ātrāks un īsāks izrādījās labais variants. Turklāt vēl es neizmantoju iespēju skriet pa šosejas asfaltu, kā to darīja citi, jo nebija dotas viennozīmīgas norādes par to, vai drīkst skriet pa šoseju - bija tikai teikts, ka to nedrīkst šķērsot. Tā vietā es mīcījos pa slikti pļautu un nedaudz ieslīpu šosejas uzbērumu un dzirdēju, kā man tuvojas Anatolijs. Šajā etapā sajutos patiešām vāji.

12.kp - aiz manis redzams Anatolijs Tarasovs

Sekoja vienkāršs etaps bez īpašiem variantiem uz 13.kp un, kad noskrēju zem estrādes, nepacēlu galvu, lai ieraudzītu šauro spraugu starp sētām, bet vienkārši skrēju, kur vieglāk, tādējādi novirzoties par daudz pa kreisi. Drīz vien to sapratu un kļūdu izlaboju, bet zaudētas bija jau 20 (!) sekundes. Tagad šo kļūdu es skaidroju vienkārši - noguruma dēļ nespēju pacelt galvu un skābekļa trūkuma dēļ bija aptumšojies prāts. Tobrīd skrietas bija jau 18 minūtes pilnā ātrumā!

Kad atgriezos uz pareizā ceļa un nekur neredzēju savu konkurentu, pazibēja doma, ka varbūt kļūda nebija nemaz tik liela un joprojām esmu priekšā. Taču tā nebija. Man bija ticis krietni neizdevīgākais no farsta variantiem distances beigās, jo bija jāveic gan garāks attālums, gan arī jāpaceļ kalns. Skrienot uz pēdējo kp un finišā, atdevu pēdējos spēkus un tikai tāpēc izdevās noturēties pāris sekundes priekšā Mežmalas MTB Andrim Jubelim un OK Azimuts Artūram Pauliņam, kuriem gan solis bija bijis krietni ātrāks par manējo, gan arī farsta variants bija bijis ļoti izdevīgs.

Pēdējais kontrolpunkts - fonā redzams Andris Jubelis

Stafeti Annijai nodevu 20''kļūda+14''farsta atšķirība = 34''aiz Ozona. Mans skrējiens gan fiziskā gan tehniskā ziņā neatstāja mani apmierinātu. Individuāli arī tikai 5. labākais laiks otrajā etapā, bet nu tur daudz noteica fakts, ka man tika gandrīz maksimāli neizdevgākie farsti pret ko man nav iebildumu - labāk man, nekā Annijai, kurai tie notekti izmaksātu vairāk laika (iespējams arī tāpēc mums izdevās pārspēt tuvākos sekotājus finišā, kuriem neizdevīgākie farsti palika pēdēja etapā). 

Soon.. :D

Jāsaka, ka uzreiz pēc finiša lielas cerības uz trijnieku neloloju, jo bija skaidrs, ka pirmā vieta ir nesasniedzama un turpat uz pēdām Annijai sekoja divas spēcīgas konkurentes. Taču, kā jau to varēja prognozēt, pēdējais etaps bija izšķirošais un tika pieļautas lielas kļūdas un bija vērojamas lielas atšķirība skriešanas ātrumā starp meitenēm. Turklāt pēdējo etapu meitenes veica aptuveni 25 minūtes! Annijai gan neizdevās izvairīties no kļūdām un nācās piedzīvot arī nepatīkamu kartes neprecizitāti, kad kartē vaļā zīmēties vārti izrādījās ciet (tur Auseklis IK -2 komanda zaudēja 6.vietu), taču tas nemainīja to, ka tika izcīnīta mūsu spējām atbilstošā 3.vieta un bronzas medaļas, kas abiem maniem komandas biedriem bija pirmās medaļas elites grupā. Par to man liels prieks!

Emocijas finišā

Sprinta stafetes koncepts man šķiet ļoti pievilcīgs un ar lielu potenciālu orientēšanās popularizēšanai - ir skaidrs, kas notiek, ir redzams liels ātrums un tas viss notiek pilsētā. Taču konkrētās sacensības atstāja daudz vietas uzlabojumiem, no kuriem daudzi būtu nodrošinājuši godīgas sacensības. Es ceru, ka nākamgad LČ jauktajā sprinta stafetē notiks kā pienākas.

Uz pjedestāla