Es biju plānojis un domājis, ka pietiks enerģijas, lai kārtīgi trenētos un piedalītos sacensībās līdz pat oktobra beigām, bet laikam jau ļoti agrā sezonas sākuma dēļ tā nenotika. Treniņi pēdējā mēneša laikā bija simboliski un visu vēl kronēja nu jau ierasta rudens saslimšana, kas mani piemeklēja jau trešo gadu pēc kārtas, atstājot fiziski un morāli iztukšotu pirms nozīmīgajām sacensībām Šveicē un Zviedrijā.
Bet biļetes uz Šveici bija nopirktas un kuru katru dienu nerodas iespēja startēt Pasaules kausa distancēs. Par to, ko darījām, var lasīt emigranta EL blogā. Skriešanas forma jauktajā sprinta stafetē un vidējā distancē bija švaka un arī orientēšanās salīdzinoši vienkāršajā apvidū neizdevās.
Nedēļu vēlāk mēroju ceļu pāri Baltijas jūrai, lai palīdzētu savam nelielajam Stokholmas klubam 25-Manna stafetēs. Skrēju otro etapu un pārāk spoži neuzstājos. Nevarēju paskriet ātri un arī bija pilnībā aizmirsies kā jāskrien Skandināvijai tipiskajā apvidū. Sacensību otrajā dienā mani sagaidīja gada sarežģītāka distance - vidējā distance pa iepriekšējās dienas stafetes apvidu. Ar tehniskajā ziņā, iespējams, sliktāko sniegumu šogad, pabeidzu 2014.gada sezonu.
Sezonas noslēgums iznāca tāds pesimistisks, bet, pat vēl neveicot pilnu sezonas analīzi, varu teikt, ka šogad izdevās pacelties līmeni augstāk. Protams, vienmēr gribās lielāku progresu ātrāk, bet ir jānovērtē katra izaugsme.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru