Kā allaž, arī šogad nakts orientēšanās sacensībās "Lāčplēša kauss" 11.novembra vakarā bija patīkama atmosfēra. Šoreiz distance ar kopējo startu veda pārsvarā pa pašu Ogres pilsētu un nedaudz pa tai klāt esošo mežu. Manuprāt, apvidus ir ļoti interesants un es ceru nākotnē tur piedalīties arī kādās kvalitatīvās sprinta sacensībās.
Bet šoreiz programmā bija nakts vidējā distance ar kopējo startu. 2012.gadā es uzvarēju, bet pagājušogad nestartēju. Šoreiz bija pāris spēcīgi dalībnieki, un es domāju, ka tikšana labāko trijniekā būs manām spējām atbilstošs rezultāts. Veiksmīgas apstākļu sakritības gadījumā es cerēju vismaz iesaistīties cīņā par uzvaru.
Bet šoreiz programmā bija nakts vidējā distance ar kopējo startu. 2012.gadā es uzvarēju, bet pagājušogad nestartēju. Šoreiz bija pāris spēcīgi dalībnieki, un es domāju, ka tikšana labāko trijniekā būs manām spējām atbilstošs rezultāts. Veiksmīgas apstākļu sakritības gadījumā es cerēju vismaz iesaistīties cīņā par uzvaru.
Mana taktika bija sekot līderim, taupīt spēkus, spiest taurenītī, turēties līdzi līdz beigām un finišā kaut ko izcīnīt. Taktika ir laba lieta, bet sacensību gaita mēdz ieviest savas korekcijas. Garajā etapā uz 1.kp es divas reizes izvirzījos grupas priekšgalā, kad izvēlējos veiksmīgākus mikro variantus. Trešajā reizē tas neizdevās.
Karte.
Karte.
Naivi un pilnīgi nevajadzīgi gribēju ievinnēt pret grupu, šķērsojot sētu, kas kartē iezīmēta kā nepārvarama. Jā, es redzēju to kartē un jā, meža distancēs tas ir atļauts. Kā par nelaimi, tā izrādījās 2,5m augsta drāšu sēta bez iespējas to šķērsot un, to apliecot, zaudēju pusminūti. Tad ar maksimālu ātrumu pietuvojos grupai, noķēru tās asti, bet galvgalim klāt netiku. Tas atmaksājās taurenītī, kas man sakrita ar Mārtiņu Sirmo un Valteru Āboliņu. No sākuma vēl manīju viņus priekšā, bet nespēju sadeltēt atstatumu. Nedaudz lēnāk paņēmu 8. un 9.kp un viņi jau bija ārpus manas redzamības robežas.
 |
| Foto punktā - E.S. |
Izskrienot no tauriņa priekšā un arī aiz sevis nevienu nemanīju. Aplūkojot atlikušo distanci sapratu, ka, ja vien es vai priekšā esošie neizdara kaut kādus brīnumus beigu daļā mežā, mana pozīcija ir solīda.
Es turpināju ne pārāk labi - atšķirībā no konkurentiem nepaātrinājos skrienamajos posmos, nedaudz kļūdījos uz 13.kp (10 sekundes), apjuku taciņās pie 17.kp un tur zaudēju vēl pusminūti. Tad ieraudzīju sev aizmugurē lampas un sāku nedaudz satraukties. Biju patērējis spēkus distances sākumdaļā un negribēju ar kādu cīnīties finišā. Uz 18.kp zaudēju laiku skrienot taisni, bet es vienkārši nemanīju taciņas, uz 20.kp palaidu garām takas sākumu, kaut gan stāvēju tieši pie tā. Tas maksāja vēl pusminūti. Par laimi arī mani sekotāji nebija savu uzdevumu augstumos un, kaut gan pielaidu tuvāk par minūti finišā, reāls apdraudējums viņi nebija.
 |
| Diskusija |
Mārtiņš un Valters veica distanci kopā man priekšā un es finišēju trešais, 3:30 aiz uzvarētāja. Labs rezultāts, diezgan slikts sniegums, kas arī ir likumsakarīgi, jo šis bija pirmais ātrais skrējiens un tikai trešā reize kartē pēdējā mēneša laikā. Iespējams, ka es varētu turēties līdzi M.S., ja nebūtu izdarījis to bērnišķīgo kļūdu uz 1.kp, bet gala vietu, domājams, tas nemainītu, jo M.S. un V.Ā. skrēja krietni ātrāk par mani.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru