Ērglis ir nolaidies II

Un sezona ir sākusies.

Sezonas sākums ir sarežģīta lieta. Gribas ieiet formā un parādīt visiem, uz ko esmu spējīgs, bet tajā pašā laikā jāpatur prātā svarīgākas sacensības, kas vēl tikai sekos. Lai arī sev biju nosolījies, ka sezonas pirmajā mēnesī uzrādītajiem rezultātiem uzmanību nepievērsīšu, tomēr sapratu, cik ļoti mans garastāvoklis ir atkarīgs no ieņemtās vietas sacensībās. Jāmācas vairāk novērtēt savu sniegumu nevis tā salīdzinājumu ar citiem katrās sacensībās, katrā etapā, visu laiku.

Runājot par sniegumu, netrūka iespēju sevi pārbaudīt visdažādākajos orientēšanās skrējiena formātos. Deviņu dienu laikā veicu sešas dažādas orientēšanās distances.

Sākās, kā jau tas parasti notiek, viss ar Kurzemes Pavasari. Pirmās sacensības jaunā kluba - Ozons - rindās. Uzreiz vēlos pateikt, ka Kurzemes Pavasaris ir patīkamas sacensības it īpaši tāpēc, ka sniegtā informācija par tām ir laicīga un vērtīga. Piemēram, šīs ir, iespējams, vienīgās sacensības Latvijā, kas izpilda noteikumu punktu par to, ka sacensību apvidus vecā karte ir jāievieto sacensību mājaslapā. Tādi sīkumi un distanču parametru precizitāte, sacensību centra shēma un pieejamas treniņu kartes ļauj sportiskiem sportistiem sagatavoties sacensībām labi. Kaut nu visu nopietno sacensību organizatori ļautu sacensībām tik labi sagatavoties!

Bet nu par pašām sacensībām. Pirmajā dienā vidējā distance - nervoza un neliela kļūda uz 1.kp, vēl dažas nepierastā skriešanas un orientēšanās ātruma neprecizitātes un gala iznākumā 10.vieta, divas ar pusi minūtes aiz Andra Jubeļa. Nav ne vainas, varbūt nedaudz par daudz kļūdu tik vienkāršam apvidum un, protams, ātrumu vienmēr var vēlēties labāku.

Otrajā dienā garā distance. Tā kā sezonas pirmās puses galvenie mērķi ir 10Milas pirmais etaps (13km), kā arī LČ sprintā un garajā distancē, ir skaidrs, ka jāpievērš uzmanība garāku distanču specifikai. Eksperimentējot ar kofeīnu, izdevās labs starts, normāls vidus un beigas uz lūziena robežas. Distance gan, lai to sauktu par garo, bija par īsu, pēdējās 10-20 minūtes joprojām paliek neiepazītas. Kļūdas - minimālas. 7.vieta dienā, 7.vieta kopvērtējumā. Šobrīd Latvijā esmu soli aiz stiprajiem, bet domāju, ka starp labākajiem 10-12 orientieristiem mani var ieskaitīt. Jābūt radošam un jādomā veidi, kā atstatumu pret līderiem mazināt. Ticu, ka to var izdarīt, pamainot nianses un izvirzot prioritātes.

Pirmdienā pēc Kurzemes Pavasara ātrs skrējiens pa Dzirciema ielām un pagalmiem Lieldienu balvā. Manuprāt, šī gada Lieldienu balva izcēlās kā pēdējos gados viskorektāk noorganizētās sprinta orientēšanās sacensības. Karte un distances bija izcilas, viss bija pareizi un sacensības - godīgas. Tas bieži negadās! Mans sniegums bija pārsteidzoši normāls, ņemot vērā to, ka šoziem sprinta treniņu vienkārši nebija, izņemot Latvijas izlases nometni Kuldīgā.

6.vieta, +0:51 pret lidojošo Artjomu. Variantu kļūdās varēju saskaitīt 16 sekundes jeb liekus 80m. Tas nav pārāk labi, bet vēl ir laiks pieslīpēt sprinta formu līdz LČ distancei Siguldā.

Nākamā nedēļas nogale - cita valsts, citas sacensības. Kā jau rakstīju, 10Milas stafetes manā prioritāšu sarakstā ir augstu. Vēlos atkārtot sajūtas, kādas ir, skrienot tuvu līderiem. Tādēļ ar Miku un Edgaru aizvadījām treniņu/sacensību nedēļas nogali Stokholmas ziemeļos, 10Milai līdzīgā apvidū.

Piektdienas nakts sacensības Grymnatta jeb drūmā nakts paliks atmiņā ar 10 minūtēm, ko pavadīju aiz Tjerī Žeržū muguras. Atsēžot garo etapu, pacēlos par 21 vietu, kuras ar uzviju pazaudēju pieļaujot milzīgas kļūdas distances sarežģītākajā daļā aklas sekošanas dēļ. Pēc tam viss azarts bija zudis, kas nedaudz atgriezās distances beigās, kad mani noķēra kaut kādi zviedru boti. Spēka pēc rīta 2h tehnikas treniņa daudz nebija palicis un rezultāts nav pieminēšanas vērts.

Sestdiena bija jauna diena un jauna distance gaidīja netālu no Upsalas. Vidējās distances orientēšanās manā gadījumā bija tikai puse no veiktās distances, jo otro pusi es atkal atsēdēju kārtējam supermenam - Davidam Andersonam, kurš pārspēja Tjerī un uzvarēja sacensībās. Zaudējot trīs ar pusi minūtes uzvarētājam, ierindojos 14.vietā, kas izsauca pozitīvu reakciju manu kluba biedru vidū.

Svētdien bija jāsaņemas zviedru ierindas stafešu sacensībām netālu no Arlandas lidostas un ļoti tuvu 10Milas apvidum.

Apvidus nekāda konfekte nebija un tā vienkāršība kombinācijā ar pirmajam etapam raksturīgo maucienu un simboliskiem farstiem man sagādāja pamatīgas grūtības noturēties līdzi līderiem, kaut gan orientēšanās bija tuvu perfektai. Distances sākumā biju izvirzījies aptuveni 10.vietā, 50m aiz līderiem, bet turpinājumā ātrums arvien kritās un ar katru soli labāk varēja atcerēties iepriekšējo dienu sacensības. Vēl aptuveni 2km pirms beigām līderi bija redzeslokā, aptuveni minūti priekšā, bet beigu krosā nācās zaudēt vēl 100 sekundes.

Finišā 26.vieta, 2:40 aiz līdera. Komandas biedri ar mainīgām sekmēm izcīnīja 42.vietu, aptuveni pa vidu starp visām komandām.

Pirmie sezonas pārbaudes mači ir aizvadīti un, lai arī rezultāti nav bijuši izcili, parādītais sniegums ir bijis patīkami stabils gan orientēšanās, gan fiziskajā ziņā. Protams, neskaitot neveiksmīgo nakts maču, kuru norakstu kā neveiksmīgu apstākļu sakritību.
Sajūta, kuru ieguvu it īpaši šajos Zviedrijas mačos ir tāda kā eksplodējošai zibspuldzei - enerģija, kas nepieciešama tādam ātrumam, mani pēc finiša atstāj tukšu un izdegušu. Es domāju, ka tas ir labi. Tagad esmu atcerējies kā tas ir - skriet ar 100% atdevi.
Atlikušajās četrās nedēļās līdz svarīgajām sacensībām atliek tikai pieslīpēt specifiskās orientēšanās prasības konkrēto sacensību vajadzībām un uzlabot fizisko kondīciju. Kas gan ir labāks treniņš nekā dalība sacensībās? Rīgas kausi, Daugavas kauss, LČ nakts-o - nākamie programmā.