Komplektējot Rīgas komandu, iekļāvu tajā arī sevi un jūlija sākumā startēju Latvijas Olimpiādē orientēšanās stafetē un sprintā.
Pirmā bija stafete no Ausekļa nometnēm labi pārzināmajā mežā pie Kazu krācēm. Startēju Rīga-2 komandā kopā ar Alvi Reinsonu un Elizabeti Blūmentāli. Dragāju pirmajā etapā.
Stafetes karte.
Sākumā pateicīga farsta varianta izvirzījos Rīgas komandu divvadībā kopā ar Mārtiņu Sirmo, bet neliela kartes neizpratne pie 6.kp lika atkāpties no līderiem un savākt pāris liekas sekundes, uzņemoties iniciatīvu ne tik pārliecinošu orientieristu grupā. Atgriežoties tuvu sacensību centram biju otrajā pozīcijā kopā ar Artjomu Rekuņenko un Ati Rešķi, taču ļoti neizdevīgs farsts bezcerīgi atmeta mani uz 4.vietu, kurā arī finišēju.
Emocijas un notikumi un finišējām kā piektie. Neoficiāli gan, jo Rīga-1 atstāja pārējos jaņos. Kā jau iepriekš rakstīju, tikām diskvalificēti. Tāda veida lēmumi, stafetes farstu (ne)plānojumi un citi kaitinoši nozīmīgi sīkumi Latvijas sacensībās liek man vēlēties, kaut es būtu pietiekami stiprs, lai varētu atļauties nopietni uztvert tikai augstas klases sacensībās ārzemēs.
Nebija viegli pēc tam saņemties nākamās dienas sprintam, tāpēc jo lielāks prieks, ka psiholoģiski tiku galā un startēju labi. Vērtīgi izmantoju nelielo iesildīšanās karti, ieejot sprinta orientēšanās noskaņojumā. Pāri kļūmes, no kurām lielākā bija mēģinot saprast karti pie 1.kp un galu galā finišēju sestajā vietā, klātesot praktiski visiem Latvijas labākajiem orientieristiem. Gandarījošs rezultāts, kas parādīja manu reālo šīs sezonas līmeni sprintā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru