Night Hawk ir Norvēģijas atbilde Jukolai un 10Milai. Vai vismaz centiens sniegt kaut ko līdzīgu. Pagaidām sacensībās ir ļoti nelielas, tajās ir mājīga un hipsterīga atmosfēra un jūtams, ka organizatori vēl nav nonākuši pie secinājuma, ka finansiālu ilgtspēju nodrošina koncentrēšanās uz masu - viņiem svarīgākie ir elites sportisti un īsta nakts orientēšanās.
Sacensību formula interesanta. Četri pirmie nakts etapi startē visi reizē piektdienas vakarā un stafete pēc nakts etapu rezultātu sasummēšanas turpinās ar iedzīšanu četru etapu garumā sestdienas rītā. Ir atļauts skriet gan naktī, gan dienā, līdz ar to komandai teorētiski pietiktu ar četriem skrējējiem.
Man bija tas prieks skriet abus garākos etapus - 4. un 8. Viens no iemesliem, kādēļ piekritu doties uz Nigh Hawk stafeti, bija īpašais apvidus, kurā sacensības notika šogad. Lidlauka malā bija atrodami trīs pilnīgi dažādi apvidi - skarba Norvēģijas nogāze, pierīgas līdzenais priežu sils un Siguldai līdzīgas gravas.
Nakts etapā (KARTE), lai gan startējām kādi 224 orientieristi reizē, līdzko no pārējiem atdalījās ceturtā, garākā, etapa distance, es paliku viens. Ik pa brīdim manīju priekšā vai aizmugurē kādu grupu, bet nevienam tā arī nespēju pieķerties un skrēju gandrīz individuāli. Nespēju uzturēt pietiekamu tempu un arī orientēšanās vienatnē nebija perfekta. Neilgi pirms finiša mani tomēr noķēra viena grupa un man vairs nebija atlicis spēka finišam - 27.vieta etapā, 11:07 aiz labākā. Komandas biedriem nebija gājis ļoti slikti un pēc četriem nakts etapiem bijām 44.vietā no 56 komandām. Tas joprojām nozīmēja, ka no rīta būs jāstartē masu startā, bet, redzot, ka tikai 25 komandas no tā izglābās, tas nebūt nešķita slikti.
Nakts pagāja smagi - ilgi nevarēju aizmigt un miegs bija saraustīts. Tādēļ nākamajā rītā, vāļājoties sacensību centrā, nejutos atjaunojies no nakts distances. Absolūti nemaz. Sajūta bija kā Vaivaru Balvas nākamajā rītā. Taču, kad pienāca laiks iesildīties, pašsajūta palēnām uzlabojās un uz atkārtota kopējā starta stājos ar domu pacīnīties - sākumā turēties līdzi junioram čempionam Olli un tad jau manīs. Distance īsa - 8km. (KARTE) Distance tiešām bija īsa un, skrienot barā, arī vienkārša. Sākums bija ātrs, distances vidusdaļā bija pāris sarežģīti punkti nogāzē, bet temps tur bija lēns. Tad sekoja atgriešanās sacensību centrā un pēdējais aplītis. Centos apspēlēt divus konkurentus, kas bija par mani ātrāki, bet man nedaudz labāk vedās ar orientēšanos. Tomēr finiša tiltiņš mani piebeidza līdz galam un finišēju sekundes aiz viņiem. Kad atgriezos no atsildīšanās, biju šokā, uzzinot, ka esmu uzrādījis 9.labāko laiku pēdējā etapā. Protams, skriet barā bija vieglāk un arī distances konfigurāciju biju redzējis pirms starta, bet rezultāts parādīja, ka potenciāls ir. Atliek jautājums - kā lai individuālajās sacensībās no sevis izdabū tādu pašu atdevi kā stafetēs?
Komandai 39.vieta, visi apmierināti. Rudens sezonas plāni taps skaidri tikai pēc nākamās nedēļas nogales, kad būs noskrieta PK atlases distance.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru