Kā orientēties 2018.gada Jukolā?

Jau sestdien - kaut kur dziļi Somijas tumšajā mežā.

Jukolas orientēšanās stafetes Somijā ir grandiozs pasākums – ar 20 000 dalībniekiem, 70 000 karšu, 60 000 plastmasas glāzīšu un neskaitāmām cerībām un sapņiem tās ir kas vairāk nekā vienkārši lielas orientēšanās sacensības – tas ir piedzīvojums, kas iedvesmo un ļauj sajusties kā daļai no kaut kā liela un īpaša. Un tas ir skaisti.

Jukola manā dzīvē ir ikgadējs rituāls, un šogad uz Somiju jūnijā došos jau 12. reizi. Gadu gaitā ir mainījies tas, ko sagaidu no šīm sacensībām – no sākuma tā bija ziņkārība, vēlāk nepamatotas ambīcijas un sāpīgas piezemēšanās, dažus gadus atpūtas brauciens, citreiz vienkārši pienākums. Šogad pirmo reizi Jukolai ir centrāla loma manā sezonas plānā. Pievienojoties somu klubam NAVI, uzreiz kļuva skaidrs, ka Jukola somu orientieristiem ir kaut kas teju svēts. Neapšaubāmi, šī sajūta ir pārņēmusi arī mani.

Maijā pavadīju deviņas dienas Somijā, tieši ar nolūku gatavoties lielajai stafetei. Treniņnometnes noslēgumā piedalījos Somijas čempionātā vidējā distancē, kur liels sasniegums man bija jau kvalificēties A finālam – no 250 dalībniekiem tikai 50 tika finālā. Finālā nebija tā labākā fiziskā gatavība, bet tehniski stabils skrējiens deva 38.vietu, par ko biju diezgan laimīgs. Nometnē un sacensībās parādītais ir devis man diezgan nozīmīgu lomu komandā – jāveic trešais etaps, kas ir viens no diviem stafetes etapiem tumsā. Cenšos šim uzdevumam pieiet atbildīgi.

Jukola 2018

Sacensību apvidus pie Lahti šogad ir ļoti īpašs – lai arī daļa apvidus ir Somijā jau ierastā akmeņaino kalnu mīšanās ar zaļiem ielokiem starp tiem, pats labumiņš ir lielākā apvidus daļa, kas ir pavisam neparasta un plaša ieplaku reljefa platība.

Vecā sacensību apvidus karte

Lai arī mums, latviešiem, ieplaku reljefs nav nekas svešs, tas tāpat būs ļoti sarežģīts orientēšanās ziņā, it īpaši naktī. Tāpēc iesaku:
- Izpētīt veco karti, izplānot pāris etapus tajā un izdomāt, kā tie veicami. Tas pieradinās pie domāšanas veida, kāds būs nepieciešams sacensībās.

- Ja vien iespējams, lēnā garā veikt modeļa distanci pirms sacensībām, koncentrējoties uz reljefa un mikroobjektu attēlojumu.

- Izdomāt un (vēlams) pierakstīt dažas konkrētas lietas, kas palīdzēs katrā apvidus tipā. 

Mana versija par Jukolas trešo etapu.

Lahti-Hollola Jukolas padomi

- Izvairīties no nogāzēm. Tās mēdz būt akmeņainas un ir stāvas, dažreiz arī ar skriešanu apgrūtinošu veģetāciju.

- Izmantot sedlus un kores. Vislabāk skrienamās vietas, atšķirībā no līdzīgiem mežiem Latvijā, ir ārpus ieplakām. Ieplakas arī parasti ir diezgan dziļas, un atmaksājas tās apliekt. Izņēmums - ieplakas ar dzeltenu apakšu - tās var būt pat izcili skrienamas.

- Veltīt laiku vienkāršošanai. Ir vērts apstāties pie kontrolpunkta un izdomāt lielākos objektus, pēc kuriem vadīties, lai nonāktu nākamajā kontrolpunktā, lai arī visi citi apkārt kaut kur skrien. Sagaidu, ka šajā Jukolā tiks pieļauts ļoti daudz un lielas kļūdas, bet radoši ceļu varianti var būt izdevīgi – nevajag ļauties skandināvu masu psiholoģijai, un precīzs skrējiens atmaksāsies.

Organizatoru piedāvāts teorētiskais etaps.
Kā skrietu gaismā?
Kā skrietu tumsā?
Kā skriet to īpaši droši?
Atbilde uz trešo jautājumu, visticamāk, ir tā, kura tev jāzina.