Kā jau rakstīju iepriekš, Jukolas stafete šogad bija starp maniem galvenajiem sportiskajiem mērķiem, tāpēc esmu īpaši gandarīts, ka mans un komandas sniegums bija tik pārsteidzoši labs.
15 stundas pirms starta veicu pēdējo treniņu un jutos briesmīgi - karsti, paskriet nevar, kājas ir smagas, cerību nav. Nopietni apsvēru iespēju mainīties uz kādu īsāku etapu. Atgriežoties mūsu komandas izcilajā dzīvesvietā - privātmājā kilometru no sacensību centra - nomierinājos un sāku strādāt ar sevi, lai sagatavotos skrējienam. Manipulācijas ar muskuļiem, miegu un vielām vēlamo rezultātu deva un pašsajūta pāris stundu laikā uzlabojās. Atlika iedvest pareizo noskaņojumu.
 |
| RELAX ar Venlu fonā |
Man palīdz konkrētas tēzes, pie kurām pieturēties un atgriezties pirms sacensībām un to laikā. Šoreiz tās bija četras.
Taktiski:
1. Ceļu variantus izvēlēties pašam un izmantot pārējos orientieristus tempam un vienkāršotai orientēšanās
Pēc Venlas vērošanas izkristalizējās arī pāris tehniskie padomi, kurus distances laikā ne vienmēr īstenoju:
2. Skriet taisni
3. Ģeneralizēt
4. Intensīvi lasīt karti
Pirmo etapu veica Jukolas debitants - brits Peter Bray, kuram pirmie kp sagādāja problēmas, bet turpinājums bija labs un, galvenais, ātrs. 84.vieta, +5:35.
Otrajā etapā mūsu spēlējošais treneris Olli-Markus Taivainen parādīja, uz ko viņš ir spējīgs un ar otro labāko etapa laiku pacēla mūs līdz pat 14.vietai, +3:19.
Jāsaka, ka sen nebiju pirms starta uztraucies, bet nu tas atkal notika. Kņudoņa diafragmā, juceklīgas domas un nepamatots ātrums iesildoties. Pieredze vai vecums, bet, atgriežoties pie sava sacensību plāna, izdevās nomierināties un sakoncentrēties pat tad, kad šortos skrienošais Olli Markus no meža izvilka sev līdzi grupu komandu, kuriem trešo etapu veiks izlašu skrējēji.
Bija pienācis laiks kaujai. Un pirmais etaps tāds arī tiešām bija.
Skrienot aiz Rasmusa Andersona muguras pirmās 12 minūtes, kas bija nepieciešamas, lai nonāktu 1.kp rajonā, sajūta bija kā sprintā - ātrums stipri virs saprātīga ar atsevišķiem vēl lielāka ātruma uzplaiksnījumiem, bet orientēšanās manā izpildījumā bija ļoti primitīva - ā, te ir izcirtums - ā, te ir milzīgā ieplaka, lūk, te ir taka. Taču lepojos ar to, ka īstenoju savu taktiku un, tuvojoties pirmajam kontrolpunktam, pietika drosmes nobremzēt, palaist grupu un veiksmīgi aiznavigēt līdz savam farsta kontrolpunktam. Zaudēju minētā Zviedrijas izlases sportista muguru no redzesloka, bet bez kļūdas pakāpos pat uz 11.vietu, kas palika mūsu komandas augstākais punkts vietu izteiksmē visas stafetes garumā. Es to, protams, tobrīd nezināju un pēc neprātīgā sākuma tempa piedzīvoju krīzi, cenšoties atkopties vēl vairākus etapus.
 |
| Plēsiens uz pirmo kontrolpunktu. |
Sekoja distances sarežģītākā daļa, kurai tehniski izrādījos gatavs.
No otrā līdz devītajam kontrolpunktam skrēju pamīšus ar vēlāko Jukolas uzvarētāju Lauri Sild un vēl diviem kompanjoniem. Es gan Lauri neatpazinu un tikai no rīta uzzināju, ka tas bijis viņš. Pie 7.kp nonācu pirmais un, iespējams, tāpēc astotā etapa sākumu veicu nepārliecinoši un zaudēju ap 20 sekundēm. Pirmā kļūdiņa. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc mūs jau uz 8.kp noķēra nākamais monstrs - Gustavs Bergmans. Kā par nelaimi, 9. un 10.kp bija pašā apvidus akmeņainākajā daļā un tas manas izredzes kaut nelielu distances daļu atsēdēt izdzēsa uzreiz - vienkārši nespēju tikt līdzi un līdzšinējie kompanjoni no manis aizbēga. 10.kp atzīmējos 15.vietā.
 |
| Somijas Bumbukalns |
Sekojošajā garajā ceļu variantā pieļāvu lielāko distances kļūdu.
Biju noguris. Ātrais temps distances pirmajā daļā, akmeņi, intensīvā orientēšanās un tikko kā piedzīvotais atkritiens no grupas nospēlēja savu lomu un, pēc neliela pārdomu brīža, izvēlējos ziemeļu variantu pa ceļiem - vēlējos nedaudz atpūtināt smadzenes, izstiept kājas un paplānot distanci uz priekšu. Tur biju pilnīgi viens. 10 minūšu laikā sastapu tikai vienu vietējo pilsoni uz velosipēda (ko viņš tur darīja divos naktī?), netīšām ieskrēju kādas mājas pagalmā un centos uzturēt pieklājīgu tempu vienatnē, kaut gan varēju iedomāties, cik ātri tur patiesībā būtu jāskrien. Ar šo variantu zaudēju minūti un 3 pozīcijas. Nākamais kontrolpunkts šķita vienkāršs, jo tas bija aiz ceļa, bet nekonkrētība lika zaudēt vēl ap 25 sekundēm tāpēc, ka nekustējos pa vektoru.
Etapā uz 13.kp mani noķēra kāds ātrs vīrs ar astoto numuru. Tikai pēc finiša uzzināju, ka tas bija Leonīds Novikovs, kas izskaidro kārtējo vājprātīgā tempa pieauguma momentu. Lai arī mums atšķīrās farsti uz 13.kp, šī nelielā tikšanās deva kārtējo grūdienu un lika turpināt cīnīties uz priekšu, lai arī gāja jau pavisam grūti un kāju muskuļi jūtami pretojās ātrais skriešanai tik agrā rīta stundā. Precīza orientēšanās ļāva pakāpties par divām pozīcijām uz 16.vietu. Uz 17.kp mani noķēra un apdzina tie divi jaunieši, kurus biju apspēlējis iepriekš. Pēc 20 sekunžu atslābuma kļūdas uz priekšpēdējo kp izdevās viņus pārspēt vēlreiz, lasot karti uz pēdējo kp un pie tā nonākot taisnāk. Finišā, protams, garām viņus nepalaidu.
 |
| Burtiski ceļa variants. |
Biju noguris. Ātrais temps distances pirmajā daļā, akmeņi, intensīvā orientēšanās un tikko kā piedzīvotais atkritiens no grupas nospēlēja savu lomu un, pēc neliela pārdomu brīža, izvēlējos ziemeļu variantu pa ceļiem - vēlējos nedaudz atpūtināt smadzenes, izstiept kājas un paplānot distanci uz priekšu. Tur biju pilnīgi viens. 10 minūšu laikā sastapu tikai vienu vietējo pilsoni uz velosipēda (ko viņš tur darīja divos naktī?), netīšām ieskrēju kādas mājas pagalmā un centos uzturēt pieklājīgu tempu vienatnē, kaut gan varēju iedomāties, cik ātri tur patiesībā būtu jāskrien. Ar šo variantu zaudēju minūti un 3 pozīcijas. Nākamais kontrolpunkts šķita vienkāršs, jo tas bija aiz ceļa, bet nekonkrētība lika zaudēt vēl ap 25 sekundēm tāpēc, ka nekustējos pa vektoru.
 |
| Foto: Kimmo Hirvonen |
Tā kā distancē to vien pieredzēju, kā visi skrien man garām, un beigās fiziski jutos slikti, sagaidīju, ka būšu zaudējis desmitiem vietu. Virs finiša esošajā tablo redzot skaitli "15", kas nozīmētu, ka stafeti nodošu 16.vietā, patiesi nodomāju, ka skaitlis ir pirms kāda laika iestrēdzis un nav atjaunojies. Pēc stafetes nodošanas un atelpošanās, pārbaudīju rezultātu internetā un tā izrādījās patiesība, kurai tikai tagad tā īsti esmu noticējis.
Lai arī vieta stafetē un etapā (33.) bija laba, laiku labākajiem zaudēju daudz un pēc mana etapa atpalikām jau 11:09 no līderkomandas IFK Göteborg.
Stafetes turpinājums mūsu komandai bija tik sekmīgs, ka tā arī neaizgāju gulēt:
Mūsu francūzis Corentin Roux ar teicamu ātrumu pat pacēla komandu uz 14.vietu +13:15.
Nerunīgais ziemeļu soms Juho Korpi šokēja mūs, pie TV sēdošos, līdz pusdistancei skrienot līderu tempā, bet tad sataisīja kļūdas un stafeti nodeva 22.vietā. +18:38.
Topias Ahola, kura skriešanas ātrums ir jau ļoti tuvu pasaules līmenim, distanci neveica perfekti, bet pietiekami ātri, lai paceltu komandu uz 19.vietu. +22:49.
Joonas Ahola pēdējā etapa lielāko daļu veica kopā ar spēcīgo Ruslanu Gļibovu, tā pakāpjoties līdz pat 16.vietai, bet, kad viņu ceļi škīrās, kļūdas un krampji bija klāt, un galu galā finišā viņu sagaidījām 21.vietā +30:35.
Komandas rezultāts.
Šis ir kluba un visu komandas biedru visu laiku labākais rezultāts, tāpēc saprotams, ka noskaņojums pēc finiša, par spīti zaudētajām pozīcijām distances beigās, bija labs. Izbaudījām arī nepierastu uzmanību no mediju pārstāvjiem un patīkamus brīžus, kāpjot uz Jukolas skatuves kā apbalvošanas dalībnieki. Iepriekš nemaz to nezināju, bet Jukolā apbalvo 25 labākās komandas un tā var tikt pie medaļas. Biju vienīgais latvietis apbalvošanā un tiku arī neoficiālājā Jukolas Latvijas "izlasē":
 |
| Uzreiz pēc iziešanas no OKO telts. Putekļu make-up. |
Stafetes turpinājums mūsu komandai bija tik sekmīgs, ka tā arī neaizgāju gulēt:
Mūsu francūzis Corentin Roux ar teicamu ātrumu pat pacēla komandu uz 14.vietu +13:15.
Nerunīgais ziemeļu soms Juho Korpi šokēja mūs, pie TV sēdošos, līdz pusdistancei skrienot līderu tempā, bet tad sataisīja kļūdas un stafeti nodeva 22.vietā. +18:38.
Topias Ahola, kura skriešanas ātrums ir jau ļoti tuvu pasaules līmenim, distanci neveica perfekti, bet pietiekami ātri, lai paceltu komandu uz 19.vietu. +22:49.
Joonas Ahola pēdējā etapa lielāko daļu veica kopā ar spēcīgo Ruslanu Gļibovu, tā pakāpjoties līdz pat 16.vietai, bet, kad viņu ceļi škīrās, kļūdas un krampji bija klāt, un galu galā finišā viņu sagaidījām 21.vietā +30:35.
Komandas rezultāts.
 |
| Šādu medaļu dod top 25 komandām |
— Jānis Tamužs (@tamuzs) June 18, 2018Attaisnojās Lahti-Hollola Jukolas izvirzīšana starp galvenajiem sezonas mērķiem - gūtās emocijas un pieredze, gatavojoties sacensībām un tad tajās sekmīgi piedaloties kopā ar Navi komandas biedriem, ir nenovērtējamas. Fiziski varēju būt gatavāks, piemēram, LČ garajā distancē, kas bija iepriekšējais svarīgais mērķis, sajūtas bija daudz spēcīgākas. Bet ar tehnisko sniegumu esmu ļoti apmierināts - treniņnometne pie Joensuu un individuālie treniņi Rīgā bija tā vērti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru