WOC 2018 vidējā distance

Tā kā orientēšanās sacensības šobrīd nenotiek un pārskatāmā nākotnē arī nenotiks, lai nezaudētu sacensību “garšu” un pārbaudītu sevi, atklātu savas stiprās un vājās vietas, sacensības jāizdomā, jāorganizē un jāskrien pašam.
Tā tapa mana pavasara sezona. Sākumā 5000m skrējiena tests, par kuru rakstīšu vēlāk, un tad divas augstākā līmeņa vidējās distances - Pasaules čempionāta distance Laurenčos un Pasaules kausa distance Ozolkalnā. Pašam organizējot kartes, kontrolpuktu izlikšanu un kompāniju, izdodas panākt gandrīz vai autentisku sacensību atmosfēru.

PČ vidējā distance
Labā atmiņā palikusi tā 2018.gada siltā vasaras diena, kad Laurenčos zelta medaļu izcīnīja norvēģis Eskils Kinebergs un klātesošie latviešu līdzjutēji pārdzīvoja par Latvijas izlases sportistu sekmēm un kļūdām. Arī es tur biju un vēlāk skrēju līdzjutēju sacensību distanci.

Toreiz Eskils Kinebergs pārspēja Danielu Humbanu par 6''. Foto: Jānis Līgats

Kopš tā laika Laurenču kartē biju skrējis vēl pāris reizes, bet tā arī nebiju noskrējis pašu PČ distanci. Protams, atcerējos dažus spilgtākos momentus no gps sekošanas. Līdz ar to nevarētu teikt, ka skrēju gluži nepazīstamā apvidū vai distancē.
Treniņ-sacensību mērķis bija pārbaudīt savas spējas pasaules līmeņa distancē un salīdzināt savu rezultātu ar pasaules līmeņa sportistu uzrādīto. To, protams, grūti tā viennozīmīgi izdarīt, jo ļoti daudz apstākļu atšķiras - vasarā veģetācija ir blīvāka un sliktāk caurredzama, PČ nervozitātes līmenis nav atkārtojams nekādā gadījumā un mežā principā biju vienatnē. Tajā pašā laikā - treniņos nebiju ļoti gatavojies šim apvidum un arī fiziskā forma uz čempionātu būtu, cerams, labāka. Konkurentu, līdzjutēju un kameru trūkums distancē ir gan priekšrocība, gan trūkums - nav, kas traucē, bet nav arī, kas motivē. Visu summējot kopā, droši vien uzrādītais rezultāts jāskata kā optimistisks. Bet kā un cik - to nav iespējams pateikt.

Karte
Rezultāts bija 39:53, kas dotu 41.vietu, 6:54 aiz uzvarētāja, 3:39 aiz labākā latvieša, Rūdolfa Zērņa, bet 1’' priekšā manam kluba biedram Pau. Kā līdz šim rezultātam nonācu?

S-1

Izvēlējos skriet taisni, bet nefiksēju konkrētu vietu (nepamanīju izzūdošo taku, uz kuras biju), kur šķērsoju degunu pirms kp un tā novirzījos pa kreisi, kur bija krietni zaļāks un kļūdas izlabošana prasīja vairāk laika, nekā sākumā likās, +25-30’’. Arī čempionātā ļoti daudz sportisti pieļāva līdzīgu kļūdu.
Lundanes šo etapu noskrēju pilnu minūti ātrāk. Kādā veidā, tas man nav aptverams.

1-2

Elementārs etaps, tikai jāskrien pret kalnu. Jautājums ir - cik ātri to var izdarīt.

2-3

Virziena noturēšana līdzenumā bez problēmām, skaidrs, ka kp jāņem no ceļa līkuma, bet kp rajonā netrāpīju pareizi un novirzījos pa kreisi. Vēl +10’’. Domāju, ka PČ pēc šādām nelielām kļūdām distances sākumā varētu piezagties steiga un panika, bet šoreiz tā īsti nebija.

3-4
Pārāk daudz respektēju šo etapu un biju pārlieku piesardzīgs.
4-5
Tas pats stāsts, patiesībā vienkārši jāskrien virzienā un jāskrien ātri.
5-6
Zaudēju pārsteidzoši daudz laika, lai arī īsti nekļūdījos. Iespējams, kļūda bija nolaisties zemāk. Kp vietā šeit nebija lukturis, bet brūns papīra maiss, bet tas neaizkavēja, sapratu, ka kp licējam, visticamāk, vienkārši beidzās lukturi. Bet PČ, cerams, tā negadītos :D

6-7

Šā etapa uzvarošo variantu zināju jau iepriekš - ka jāskrien caur augšu, līdz ar to varianta izvēle laiku neprasīja. Vēlāk gps izrādījās, ka ātrāk kalnu pacelt būtu pa labi, caur balto, bet nezinu, vai tas būtu taisnība arī šajā gada laikā. Etapa beigu daļā vajadzēja skriet taisnāk, nevis ielaisties ielokā, bet gribēju būt drošs.

7-8

Etapa sākumā, ceļot kalnu, sajutu grūtības. Nebija tā vieglā sajūta, kad jautājums nav par to vai uzskriet kalnu, bet gan cik ātri. Etapa vidū pārāk daudz centos nolasīt kaut kādas aptuvenas detaļas tā vietā, lai rūpīgāk strādātu ar kompasu. Bet kp paņēmu bez problēmām, varbūt to varēja izdarīt kādas 10'' ātrāk.

8-9

Zināju takas variantu, bet likās, ka taisni būs ātrāk. Vai vismaz es tā plānotu distanci. Realitātē abi varianti ir vienādi.

9-10

Neredzēju vajadzību izmantot taku, tāpēc centos skriet taisni, bet pasteidzos un ļāvu zaļajam mani novirzīt pa labi, līdz pat sasniedzu ielokus pirms man nepieciešamā. +5’' vismaz.

10-11

Līdz tiltam vēlējos tikt taisni, bet pie upītes WOC dalībnieku iemītā taka novirzīja mani uz Gaujas krastu, kas nekas labs nebija, sakrituši koki, slikta skrienamība. Taisni skriet būtu vismaz 10’' ātrāk.

Cerēju pa tiltu skriet ļoti ātri, bet realitātē nezinu vai uzskrēju ātrāk par 4min/km, jo pētīju viltīgā 11.kp reljefu un kā to labāk paņemt.

 Tas vismaz atmaksājās - kp paņēmu ātri un pārliecinoši.

11-12

Kā vēlāk izrādījās, tieši šo etapu jau biju skrējis arī WOC skatītāju sacensībās, bet to vispār neatcerējos. Etapa sākumā bija vilinoša iespēja apskriet sakritušus kokus pa kreiso pusi, ko izmantoja, piemēram, Olavs Lundanes, tādējādi pēc tam pazūdot līdzenumā un zaudējot uzvaru. Izdevās tomēr sevi pārliecināt skriet pa labi, kur tad uztvēru kārtējo WOC taku.

12-13

WOC taka šoreiz veda ar slaidu loku pa kreisi, tāpēc centos griezt taisni, bet ātrāk droši vien būtu bijis sekot takai. Atcerējos, ka WOC skatītāju sacensībās tur biju pieļāvis kļūdu, bet toreiz kp bija vienā no iepriekšējām ieplaciņām un tad tas tiešām ir daudz sarežģītāks etaps. Šoreiz vienkārši nav iespējams paskriet garām punktam.

13-14

Ceļa izvēle uz šo kp šķita ļoti vienkārša. Man noteikti neatmaksātos celt kalnu pa taisno, kā to darīja Eskils. Šis ir tas etaps, kurā būtu jāsāk ļoti uzspiest un pa pļavu, ceļu, taku skriet ar maksimālu atdevi. Nebija ārkārtīgi grūti, bet šeit laikam parādījās tas, ka nav jau tās īstās sacensību atmosfēras, un īpaši nepaātrinājos. Labākajam etapa laikam zaudēju 35’’.

14-15

 Vienkārši jābliež. Pret kalnu bija grūti, zaudēju laiku.

15-16

Skatītāju etapu izskrēju pēc kartes, bet realitātē marķējums veda citādi - zaudēju ap 10’’, arī vēl lasot karti, lai izskrietu precīzi.

Likās, ka jāskrien taisni, tomēr uz etapa līnijas esošās zaļās strīpas lika paskriet pa ceļu un novirzīties pa labi, tā zaudēju ap 10’’.

16-17

Viss vienkārši, tikai jāstampā purvs. Mans labākais splitlaiks distancē - labākajam zaudēju tikai 7’’.

17-18

Protams, ka gribēju izgriezt uz takas un tad elementāri paņemt kp, bet varbūt nogurums jau darīja savu un nesekoju kompasam, tā vietā skrēju pa zaļo. Kad nonācu pie izcirtuma, mani pārsteidza kartē neesošs pļavas paplašinājums. Tad šķērsoju izcirtumu, kas gan tagad ir patīkami ataudzis, vēl saminstinājos pirms strautiņa šķērsošanas, jo kaut kā tas viss izskatījās citādi. Koncentrēšanās atslābums pašās distances beigās izmaksāja vēl 20’’.

18-19

Jāmauc! Atcerējos, cik beigti šajā etapā izskatījās WOC dalībnieki. Pats gan īpaši slikti nejutos.

19-F

Navigējot kartē, izskrēju finišu. Nedaudz netrāpīju ar reālo finiša koridora virzienu, bet garums bija atbilstošs. Ieskatījos pulkstenī un sapratu, ka iekļaušos 40’, tas motivēja.

Apskatot distanci kopumā, salīdzinot splitus un gps, izkristalizējās pāris tendences, kas daļēji apstiprina iepriekšējās sezonās novēroto.

- Distances sākums man sagādā grūtības. Kā lai iesāk reizē enerģiski un precīzi?
- Īsajos etapos esmu pārāk piesardzīgs. 3-6 bija distances vājākā daļa. Īsos etapos mēdzu zaudēt tikpat laika, cik vidēji garos.
- Skriešana pret kalnu ir problēma. Līdzko ir etaps pret kalnu, (2., 7., 8., 14., 15.) laika zaudējums pieaug.
- Tempa maiņa - es neesmu pieradis krasi mainīt tempu distances laikā. Tā varēja darīt, piemēram, uz tilta, pa ceļu uz 14.kp, skatītāju etapā. Tā vietā izvēlos skriet vienmērīgi, lasīt uz priekšu un tā zaudēju laiku konkrētajā etapā.
- Zaudēju koncentrēšanos uz 18.kp. Pasaules līmeņa distancēs tikpat kā nav elementāru etapu, kas piedod koncentrēšanās zudumu. Neprecizitātes ir dārgas.

+ Otro distances daļu veicu relatīvi labāk pret citiem. Nezinu, kāpēc tā ir. Vai nu man ir laba izturība, vai saprātīgi turu tempu.

+ Tehniskāko līdzeno daļu veicu labi. Protams, tur bija takas, bet tādas un vēl izteiktākas bija arī WOC.

Patiesībā, ja Pasaules čempionātā parādītu šādu sniegumu, varētu būt apmierināts. Kļūdījos 1’40’’, kas nav izcili, bet nav arī slikti. Fiziski kaut kas pietrūka, bet ne tuvu nenomiru. Vieta ap Top40 arī varētu būt mans līmenis šobrīd. Vienmēr vēlos, kaut jau būtu labāks, bet ir jāsaprot, ka esmu tieši tas, kas esmu. Toreiz Rūdolfs Zērnis bija 23. un Edgars Bertuks 25.vietā. Un tas jau ir cits līmenis.