PK 2017 vidējā distance

"Sacensību sezona" turpinājās ar vēl vienu augstākās klases distanci Latvijā - Pasaules kausa vidējo distanci Cēsīs, Ozolkalnā. Par šo distanci un apvidu man bija krietni mazāka nojausma nekā Laurenčos, tāpēc likās, ka salīdzinājums ar 2017.gada vasaras rezultātiem būs godīgāks.

5.vieta stafetē toreiz bija Latvijas izlases skaistākais moments. Foto: Jānis Līgats

Ar Kaspara Radziņa atbalstu izdevās saorganizēt visu gluži pieklājīgā līmenī - starts bija iekārtots pareizi, kontrolpunktu vietās ne tikai lukturi, bet arī SIAC atzīmēšanās iekārtas. Aicinājumam piedalīties treniņā atsaucās arī daži citi sportisti, vienīgi lietus, kas pieņēmā spēkā tieši uz starta laiku, bojāja noskaņojumu.
Karte

S-1

Atceroties iepriekšējās “sacensībās” gūto mācību, centos distanci sākt maksimāli ātri. Par laimi, pirmais kp bija elementārs, ko vēl vienkāršāku padarīja meža izstrādes rezultātā stipri palielinātā izzūdošā taciņa. Tad nu bija tikai jāskrien un jātrāpa pareizajā ielokā.
+12’' labākajam laikam

1-2

Nekas sarežģīts, kp novietojums atkal elementārs, bet šoreiz jānotur virziens cauri zaļajam etapa vidū. Šķiet, ka skrienamība bija labāka, novirzoties pa labi, tādējādi zaudēju ap 5-10’'.
+20’'

2-3

Izlēmu par labu pilnīgi taisnam variantam, taču pēc takas šķērsošanas kaut kā novirzījos pa kreisi, cenšoties atrast labāku skrienamību cauri saaugušajiem krūmiem. Protams, nekāda konfekte nebija arī tur, un rezultātā variants sanāca garāks, zaļāks un ar lielāku kāpumu nekā alternatīvas. Vajadzēja skriet pa līniju. Ap 15’' pazaudētas.
+45’'

3-4

Etapa pirmās 4/5 elementāras - jābliež! To arī centos darīt. Tomēr kp rajonā neizpratnu augstumlīknes līdz galam un ielokā atrados nedaudz par zemu. +5’' kļūda.
+37’'

4-5

Kaut kāda miglaina atmiņa par šo etapu man bija, bet ne jausmas par labāko variantu. Sapratu, ka jāizmanto stiga, lai uzskrietu kalnā un tad uzmanīgi jātrāpa pareizajā zaļajā degunā, kas novestu līdz kp. Pēc virsotnes skrienamība novirzīja mani nedaudz pa kreisi un vajadzēja piebremzēt, lai saprastu, kur tieši jāskrien. Zaļais tieši pirms kp gan bija ellīgs un piespieda pāriet soļos.
+32’'

5-6

Īss un ļoti vienkāršs etaps, ja no 5.kp iziet pareizā virzienā. Ap 6.kp bija veikti jauni meža darbi, tāpēc bija nedaudz jauni sacirsti zari, kas nedaudz ietekmēja skrienamību, bet tehniski nekādu problēmu.
+15’'

6-7

Pirmais tāds īsti izaicinošais distances etaps. Lūkojos pēc kāda labi skrienama varianta, bet tādu īsti nebija, jāskrien taisni, nedaudz koriģējot trajektoriju pēc skrienamības. Etapa sākumā nācās zaudēt laiku 2017.gada skrējējiem, jo baltajā mežā bija sagāzti koki, kas piespieda upīti šķērsot caur zaļo. Izskatījās, ka arī nogāzē, kas veda augšup uz pašu kp rajonu, bija jauni sakrituši koki, un tas bija lēns posms. Sāku nedaudz just agresīvo distances sākumu, bet skriešana pret kalnu nebija problēma, tieši rāpšanās pāri kokiem un laušanās cauri mazajām eglītēm likās smagākā daļa.
Diemžēl pieļāvu kļūdiņu kp rajonā. Plāns bija vienkāršs - fiksēt precīzu pēdējo piesaisti - kalniņu uz deguna tieši pirms kp un tad atliktu tikai 50m līdz kp. Taču realitātē, meklēdams labāku skrienamību, apzināti novirzījos pa labi un domāju koriģēt virzienu, laižoties kp rajona ielokā, bet tur pārpratu horizontāles un biju par augstu. Vēl apmulsu, kad nonācu līdz kādam kartē neredzamam ielokam. Pēc šaubu mirkļiem sapratu, kurā virzienā būtu jādodas un tur arī punkts bija. Kļūda ap 20’’, nekas daudz, bet šajā līmenī - pārāk daudz.
Esmu pārsteigts par to, ka šajā etapā labākajam laikam zaudēju pusotru minūti. Pat noņemot manu kļūdiņu, tā ir vairāk kā minūte zaudēta vienā etapā! Interesanti, ka, salīdzinot ar LV sportistiem, mans splits ir līdzīgs (izņemot RZ). Bet mēs visi zaudējam tik daudz, kāpēc tā ir?!
+1’36’'

7-8

Viens no retajiem īsajiem etapiem distancē. Centos likt lietā iepriekšējā distancē izdarīto secinājumu un vienkārši skriet virzienā un darīt to ātri. Diemžēl virziens bija pārāk neprecīzs un nonācu par augstu, virs kp. Tur nācās apstāties un ielasīties, tādējādi zaudējot vēl 20’’. Rūpīgāk ieskatoties, nekā sarežģīta, 80% etapa var vienkārši sekot tērcītei, pie kuras atradās iepriekšējais kp.
+34’'

8-9

Pēc divām nelielām kļūdām, pulss bija jau ievērojami nokrities un ķermenis bija nedaudz atguvies, tāpēc sākot ar šo etapu atkal varēju piespiest sevi skriet virs ierastā tempa. Īpaši par variantu neprātoju, redzēju, ka ieeja kp ir ļoti vienkārša un vēlējos izmantot taku uz etapa līnijas. Ceļš līdz izcirtumam pa kokiem sakritušo nogāzi nekas patīkams nebija, bet pat izcirtums nebija nemaz tik briesmīgs, droši vien vasarā tur būtu daudz sliktāk. Nedomāju, ka labais variants man šajā etapā būtu bijis izdevīgāks, lai arī ietaupītu pāris augstumlīknes.
+49’'

9-10

Elementāri. Vienkārši jāskrien. Centos skriet sprinta ātrumā, Kopš uzskriešanas uz takas līdz dzeltenās joslas šķērsošanai mans skriešanas ātrums bija ap 3:25min/km. Bet es tāpat zaudēju 14 sekundes ātrākajam laikam etapā.
+14’'

10-11

Atcerējos, ka šajā etapā bija kaut kāda pārsteidzoša variantu izvēle, bet neatcerējos, kas bija labāk. Tad nu skrēju cik taisni vien iespējams un joprojām centos spiest uz gāzes pedāļa. Domāju, ka labi veikts etaps. Šaubs, ka Lundanesa variants man atmaksātos. Tajā pašā dienā to variantu izmēģināja Ainārs Drozds un Mārtiņš Sirmais, bet viņu laiks bija lēnāks par manējo.
+28’'

11-12

TV etaps! Nedaudz neveikli izgāju no kp, nogāzē nolaižoties par zemu. Labojums izmaksāja pāris sekundes.
+16’'

12-13

Etapa sākums neizdevās pārāk labi. Sekoju kaut kadām pusiemītām taciņām, nevis skrēju pēc kompasa uz ceļu krustojumu. Sanāca noskriet liekus metrus. Pēc ceļa šķērsošanas, loģiski, ka gribēju uz kp doties tāpat kā pārējie gps redzamie sportisti, bet tagad tas vairs nebija iespējams, ceļu aizšķērsoja briesmīgas vējgāzes. Nācās tās apliekt pa kreisi, kāpt cauri un relatīvi zaudēt laiku.
+30’'

13-14

Distances raksturs mainījās uz orientēšanos nogāzēs.

Iespējams, šo etapu vajadzēja veikt taisnāk, bet apzināti vai neapzināti gribēju ietaupīt augstuma metrus, tāpēc apliecu degunu, tajā pašā laikā izmantojot to, lai precizētu savu atrašanās vietu. Pēc tam augstumlīknes lasījās skaidri un kp atradu bez problēmām.
+28’'

14-15

Šķita, ka kp jāņem no augšas, nevis jāmīcās pa nogāzi. Šis kalns cēlās pārāk lēni. Kp paņemt no augšas bija ļoti vienkārši, bet parastos un augstuma metrus ekonomiskāks bija taisnais variants. +10’’ kļūda.
+33’'

15-16

No sākuma doma bija apliekt pašu virsotni, bet, kad caur kokiem jau varēja pamanīt kori, izlēmu tomēr to pacelt. No slēpošanas trases mežā ieskrēju pa taku, bet sekoju tai pārāk ilgi, nācās liekt atpakaļ, lai nokļūtu pareizajā ielokā. Stiprā lietus izskalotie dubļi arī nepalīdzēja šiem manevriem. It kā neko baigi nepareizu jau neizdarīju un visu laiku kontrolēju situāciju, bet nelielās neprecizitātes un neoptimālas trajektorijas šajā līmenī maksā dārgi. Domāju, ka uz visu etapu zaudēju ap 15-20’’.
Laikam jau nedaudz ātrāk tomēr bija apliekt virsotni, kā to izdarīja Lundanes un Kiburcs.
+53’'

16-17

Pa nogāzi lejā, bet kritumu īstenoju tik līgani, ka otrā pusē upītei iznācu jau uz slēpošanas trases, pa kreisi no etapa līnijas. Turpmāko virzienu precizēju ar izcilajiem kokiem un tad atlika tikai kaplēt pret kalnu.
+23’'

17-18

Marķētā posma, protams, nebija, bet īpaša atšķirība arī nē. Notēmēju uz stabu, pēc tam uz meža pudurīti un punktam uz bijušās kamaniņu trases pietuvojos no lejas.
+13’'

18-19

Principā jau no iepriekšējā kp sākās finišs, bet es vēl to nebiju sapratis. Virzienā pret kalnu, tad iekšā zaļajā un tad jau priekšā vīdēja taka, aiz kuras arī kp. Nekā sarežģīta un arī fiziski jutos ok, bet vēl neattapos ieslēgt augstāku ātrumu. Varbūt baidījos, ka gaidāms vēl finiša kāpums.
+13’

19-20

Lieki bija izmantot taku, lai nokļūtu atpakaļ trasē. Šķita, ka tas būs gudri, bet reāli tas bija vienīgi garāk un izmaksāja liekas 5’’.
+19’'

20-21

Kas tad tur, atliek vienīgi pēdējais kp, bet arī šajā etapā kļūdījos, lieki paceļot horizontāli. Turklāt, nevis vienkārši horizontāli, bet grants uzbērumu, pa kuru uzkārpījos augšā, lai tūlīt nolaistos atpakaļ zemāk uz ceļa. Pieļaju, ka sacensību dienā pa pareizo tajektoriju jau veda iemīta “šoseja”, bet tas nav nekāds attaisnojums manai kļūdiņai, kas izmaksāja vēl vismaz 5’’.
+19’'

21-F

Šajā dienā pēdejais kp bija novietots zemāk nogāzē, tāpēc gan uz pēdējo kp gan finišā pāris sekundes pienāca klāt, bet tie jau ir nieki. Finišu, par pārsteigumu sev, varēju uzskriet spēcīgi, varēju sākt sprintu arī agrāk.
+9’'

[66.vieta]
44:42
+8:45 Olavs Lundanes
+3:12 Edgars Bertuks
+2:07 Andris Jubelis
+0:58 Mārtiņš Sirmais (+0:10 šodien)
+0:08 Rūdolfs Zērnis
-0:53 Artūrs Pauliņš
-1:52 Dāvis Dišlers

Ir interesanti un noderīgi salīdzināt savus rezultātus un starplaikus ar pasaules labākajiem orientieristiem, bet sāku saprast, ka tas ir diezgan bezcerīgi. Tas ir tāpat kā censties kopēt pasaules labāko skrējēju treniņu procesu. Viņi spēj to, ko normāli cilvēki nespēj, un ir veltīgi izlikties, ka mēs esam vienādi. Tāpēc salīdzināju sevi ar "mirstīgajiem" - Latvijas izlases orientieristiem.

Līdzīgi kā WOC distancē, arī šoreiz ar šādu distances veikumu un rezultātu nebūtu iemesla būt neapmierinātam - fiziski jutos ļoti labā formā un tehniski mans sniegums bija, lai gan ne ideāls, tomēr gana labs. Ja neskaita kļūmītes 7. un 8.kp rajonā, pārējie laika zaudējumi bija diezgan nebūtiski un tos varētu skaidrot arī ar neveiksmītēm vai orientēšanās sportā neizbēgamajiem "zaudējumiem tulkojumā" starp kartes autora un sportista iztēlēm.

Kļūstu izturīgāks, ātrāks un spēcīgāks, bet tas notiek pamazām. Brīnumlīdzekļa nav, atliek vien daudz, gudri un pacietīgi strādāt, lai redzētu, cik tālu varu tikt.

Foto: Jānis Līgats