Uzvara pati par sevi nav panākums

Sezonas beigas šogad bija netipiskas. Rudenī ierasts ir vismaz censties savākt visas atlikušās emocijas un spēku rezerves vēl kādam nozīmīgam startam ar spēcīgu konkurenci. Taču šoreiz jau itin drīz tapa skaidrs, ka epidemioloģiskā situācija valstī kļūst arvien sliktāka, un sezonas beigas var pienākt drīzāk un negaidītāk, nekā to sola kalendārs. Lai arī man, izvēloties sacensības, kurās piedalīties, raksturīga ir piesardzīga pieeja, šoreiz tā tika mesta pie malas un skrēju visu pēc kārtas.

 

Ziemeļu divdienas

Pēc finiša Ziemeļu divdienās

Jau minēju, ka uzreiz pēc atgriešanās no Somijas izdevās uzvarēt abās Ziemeļu divdienu distancēs un kopvērtējumā. Tā bija mana pirmā uzvara kādā no Latvijas kausa posmiem kopš 2017.gada pavasara, kad uzvaru izcīnīju šajās pašās sacensībās tajā pašā mežā. Uzvaras atslēga bija vienkārši izbaudīt sacensības, apvidu, kompāniju - un tas bieži vien ir viss, kas nepieciešams panākumam.

 

Siguldas rudens

Nākamajā nedēļas nogalē ar prieku devos uz Siguldas rudens sacensībām episkā apvidū - Vikmestes gravā. Vietā, kas gluži pamatoti bijusi mana kalnu treniņu svētvieta. Jāsaka, ka biju nedaudz vīlies, ieraugot distances plānojumu - kļuva skaidrs, ka jebkādi bēgšanas mēģinājumi distancē ar kopējo startu būs neauglīgi un vietu sadalījums izšķirsies distances beigās. Līdz ar to līderu trio, kurā bez manis vēl bija arī Valters R un Ilgvars C, bez īpašas steigas un piepūles aizripinājās līdz izkliedei un tikai tad sāka attīstīties kādi izšķiroši notikumi. Kad biju palicis viens, centos palielināt tempu, bet laikam jau ne pietiekami un ne pietiekami precīzi. No taurenīša izskrēju pāris soļus aiz abiem konkurentiem. Nākamajā etapā bija vienīgā iespēja distancē izvēlēties atšķirīgus ceļa variantus un to arī darīju.

19-20 izšķirošais etaps. Ilgvars skrēja kreiso variantu pa taku. Zaudēju laiku, neatrodot izzūdošo taku pēc uzskriešanas kalnā.

Diemžēl nenokontrolēju situāciju pēc uzskriešanas pa nogāzi un zaudēju izšķirošas sekundes, kuras pietrūka, kad, tuvojoties kp, redzēju Ilgvaru atzīmējoties tajā mana priekšā. Atlikušajā distances daļā man vienkārši pietrūka spēka, lai atstatumu samazinātu un finišā bez īpašām emocijām ieskrēju kā otrais. Varbūt, ka taktiski pareizāk būtu bijis celt tempu jau no paša sākuma un distances beigās skriet to pašu variantu. Ceru, ka šoziem netrūks iespēju piestrādāt pie taktikas.

LČ nakts-o un Mežmalu kauss

Distance noslēdzās ar Latvijas orientēšanās eksotiku - LČ nakts orientēšanās un Mežmalu kausa sacensībām pie Lubānas ezera. Plašu komentāru par saviem panākumiem šajās sacensībās jau sniedzu rakstam LOF lapā, tādēļ neko jaunu neizdomāšu:

"Ļoti izbaudu nakts orientēšanos, tāpēc fakts, ka uz Latvijas čempionātu nakts orientēšanās šoreiz bija jābrauc 220km, netraucēja. Gluži pretēji, tas deva laiku pārdomām par gaidāmajām sacensībām, un nonācu pie secinājuma, ka viss ir vienkārši - lai arī sacensības ir ar kopējo startu, jākoncentrējas tikai pašam uz sevi, jāskrien labākajā tempā, jāorientējas perfekti, tad panākums neizpaliks.

Tā arī notika. Jau pirmajā distances daļā sajutu, ka teju trīs diennakšu atpūta no skriešanas treniņiem ir devusi vēlamo svaigumu kājās un bez grūtībām vadīju vairāku sportistu grupu. Nelielas orientēšanās nianses un neprecizitātes uzreiz aizbēgt neļāva, bet tas mani nesatrauca. Jau drīz izkliede noveda pie tā, ka mēs palikām tikai divatā ar Rihardu Krūmiņu. Es uzņēmos vadību un līdz skatītāju kontrolpunktam (aptuveni astoņas minūtes pirms finiša) jau pat biju pazudis no Riharda redzesloka. Taču pašā skatītāju kp rajonā nesapratos ar karti un uz (ne)līdzenas vietas pazaudēju kādas 20 sekundes un iegūto drošību. Tas saasināja emocijas distances beigās, kur orientēšanās bija stipri sarežģītāka. Tomēr ar uzdevumu sekmīgi tiku galā un finišā varēju ieskriet kā pirmais.

Abi nakts čempiona tituli - Ozonam!

Priecājos par savu pirmo individuālo čempiona titulu elites grupā un to, ka tiku galā ar nakti, kopējo startu, favorīta lomu. Distances plānojums ar trīs lieliem izkliedes lokiem un visiem vienādām beigām likās ļoti atbilstošs kopējā starta formātam. Tas deva iespējas ar individuālu orientēšanos iegūt pozīciju un distances beigās sarežģītākajā daļā demonstrēt aukstasinību un vadību noturēt"

"Zinot, ka orientēšanās sezona var beigties kuru katru brīdi un kam taupīties vairs nav, nolēmu piedalīties arī Mežmalu kausa sacensībās nākamajā rītā pēc Latvijas čempionāta nakts orientēšanās. Bez pretenzijām uz rezultātu, vienkārši izbaudot rudeni, iespējams, pēdējās šīs gada sacensības un, ja tas iespējams, arī apvidu.

Parasti nākamais rīts pēc nakts sacensībām ir ļoti smags, taču šoreiz par pārsteigumu, jutos samērā labi. Distanci sāku optimistiski, bet viss šķita tik vienkārši, ka tā īsti arī neatslābu un visu laiku centos skriet ātri. Biju diezgan pārsteigts, kad jau pie 8.kp noķēru Artūru Pauliņu par četrām minūtēm. Jau 10.kp rajonā mūsu ceļi pašķīrās un turpināju distanci vienatnē. Kad noskrieta bija aptuveni stunda, sāku sajust iepriekšējā vakara sekas, bet līdz distances beigām vairs nebija palicis daudz un saņēmos.

Noskrēju labi, tehniski arī pieļāvu tikai vienu vērā ņemamu kļūdiņu uz aptuveni 30-40’’, bet tāpat pārsvars pār citiem elites dalībniekiem bija pārsteidzošs, šāds rezultāts nav mana ikdiena.

Labā formā no sevis var izspiest daudz.

Gadā, kad ceļojumi uz interesantām ārzemju sacensībām neparastos orientēšanos apvidos ir ierobežoti, nav ne vainas aizbraukt nelielā “ceļojumā” uz Lubānu, apskatīt vietējās katedrāles un noskriet sacensības neparastā, lai arī ne pārāk sarežģītā, apvidū. Paldies Mežmalām par korekti sarīkotajām sacensībām - ar interesi sekošu, ko mums šis klubs sagādās turpmākajos gados!"

Līdz ar to noslēdzās 2020.gada sezona, kas, cerams, paliks dīvainākā mūsu mūžā. Diemžēl tika atceltas Kurzemes pavasara (rudens) sacensības, kurās cerēju ne tikai nopelnīt vēl kādus noderīgus WRE punktus, bet arī sakrāt pēdējo nepieciešamu ieskaiti LK kopvērtējumam. Tagad cerētās 5./6.vietas nebūs - nāksies samierināties ar 9.vietu.

Sezonas noslēgums ar uzvarām bija iepriecinošs. Esot mana līmeņa orientieristam, uzvaras nenāk bieži. Visticamāk, ka uzvarēt varētu vairāk, biežāk izvēloties startēt sacensībās ar vājāku konkurenci. Tomēr prieks un lepnums par panākumiem vai skumjas un dusmas par nesekmīgiem rezultātiem vairs nav atkarīgas (tikai) no ārējā novērtējuma - tās drīzāk ir iznākums sekmīgai vai nesekmīgai iekšējo grūtību un sarežģījumu pārvarēšanai. Rezultāts pats par sevi emocijas neizraisa - jautājums drīzāk ir par veidu un ceļu, kā tas ir sasniegts. Vieta rezultātu tabulā tad ir tikai kā kopsavilkums, kā spēcīga atmiņa par kādu noteiktu periodu un gūtajām mācībām dzīvē. Tāpēc jums un pašam sev jaunajā treniņu un sacensību sezonā varu vienīgi novēlēt uzmanību un emocijas veltīt procesa veikšanai atbilstoši savām vērtībām un uzskatiem.