piektdiena, 2022. gada 11. marts

Jauna nodaļa

Viena no sporta īpašībām, kuru laika gaitā esmu novērtējis arvien vairāk, ir iespēja sporta pasaulē patverties no tā, kas notiek pārējā, reālajā dzīvē. Tas strādā personīgā līmenī – sportista personība ir kā supervaroņa alter ego, kaut kas, kas ir pilnīgi atšķirīgs no darba, ģimenes dzīves vai citiem hobijiem. Un tas mēdza vairāk vai mazāk darboties arī globālā līmenī līdz sapratām, ka sports un politika tomēr ir viens un tas pats un no kara izbēgt nevar nekādā citā pasaulē.

Pēc teju trīs gadu pilna laika pūliņiem pilnveidot sevi sporta jomā un sasniegt atmiņā paliekošus panākumus, augstākā līmeņa ambīcijas esmu metis pie malas un tiku pie darba, kurā vismaz astoņas stundas dienā pavadu pie elektroniska ekrāna un kas vairāk izaicina smadzenes un nervus nekā kājas un sirdi. Līdz ar to sports manā dzīvē ir pārvērties par alternatīvo realitāti, kurā atslēgties no ikdienas.

Bet kāpēc mainīt dzīvesstilu, kas ir kā sapnis, it īpaši pirms sezonas, kad sagaidāms starptautisks čempionāts Baltijā? Godīgi varu atzīties, ka pēdējo trīs sezonu laikā trauma (2019.), pandēmija (2020.) un slimošana (2021.) neļāva pat pietuvoties tiem rezultātiem, kādus biju iecerējis, un ambīciju liesma, kas dega gaišām ugunīm šīs projekta sākumā, laika gaitā izplēnēja un vairs nejūtu tādu pašu motivāciju veltīt sevi 110% tikai sportam. Nāca arī apjauta par savu spēju robežām un atklāsme, ka ne visi var aizsniegt augstākās virsotnes, daudz kas ir atkarīgs no talanta un apkārtējiem apstākļiem. Un tad kāda gan ir jēga turpināt, ja vairs nav vēlmes un ticības? Paradoksāli, bet, lai arī iecerētie panākumi izpalika un piedzīvoju daudz grūtību, šis laiks nav kaut kas, ko es atcerēšos ar skumjām vai nožēlu. Jau tagad, kad ir pagājis neilgs laiks un esmu guvis nelielu perspektīvu, šis liekas kā brīnišķīgs personības izaugsmes periods ar daudz lieliskiem notikumiem, pārdzīvojumiem, piedzīvojumiem un prieku. Un, galu galā, rezultāti ir svarīga, bet tikai neliela daļa no sporta.

Tas nenozīmē, ka kompasu esmu kāris uz nagliņas un nāksies samierināties ar arvien pieaugošiem apģērba izmēriem. Turpinu trenēties un turpinu cerēt uz labiem rezultātiem jaunajā sezonā, bet ar realitātes filtru. Izdalot šīs ziemas treniņu apjomu ar to, ko satrenēju pagājušajā ziemā, sanāk 2/3. Ja izdala attieksmes profesionalitāti, attiecība ir drīzāk ½. Attiecīgi mainījusies arī pašsajūta un ātrums treniņos. Un tāpat mainījies ir arī ambīciju līmenis.

1 komentārs:

JekabsJan teica...

Šo gaidīju pusgadu. Prieks sekot līdzi tavam sporta ceļam.