Manas mājas ir mežā

Saspringta un notikumiem bagāta sezona ir pagājusi. Tik piepildīta, ka tā arī neatradās laika un vēlmes kaut ko publisku un jēgpilnu par to uzrakstīt. Saprotu, ka man ir jālabojas, jo kurš gan cits, ja ne mēs paši varam sniegt ieskatu šajā sporta veidā un padarīt sekošanu tam kaut nedaudz interesantāku?

Šī bija pirmā sezona atpakaļ pilnīga amatiera statusā un, lai arī ziemas treniņi bija diezgan labi, nekādas lielās cerības neloloju. Vienīgais mērķis bija palīdzēt Navi Jukolas komandai turpināt kāpumu Jukolas rezultātu tabulā. Visu ziemu godīgi strādāju un trenējos Rīgā, nekur neceļoju, neaizrāvos ar ekstrēmiem treniņiem un tas patiesībā ielika visnotaļ labus pamatus panākumiem sezonas gaitā. Februārī bija mana kārta izslimot Covid, bet, par laimi, tas pārāk tālu atpakaļ neaizsvieda. Sezonai biju sagatavojies pēc labākās sirdsapziņas.

Kurzemes pavasaris

Sezonas sākums piedāvāja izcilu iespēju pārbaudīt spēkus teicamā orientēšanās gardēžu apvidū - Papei tuvumā esošajā skriešanai ātrajā, orientēšanās ziņā tehniskajā un estētiski ļoti pievilcīgajā kāpu apvidū.

Mans sniegums vidējā distancē bija pārsteidzošs - skrējās labi, biju vienā līmenī ar spēcīgākajiem no latviešiem (kaut gan tālu aiz igauņiem), bet rupja kļūda distances beigās rezultātu sabojāja:

Abi šie pavērsieni pārsteidza mani nesagatavotu, jo likās, ka orientēties taču joprojām māku, bet fiziskie treniņi nebija tādā līmenī kā iepriekš.

Karte
9. vieta (5. no LV) +4:56 pret Kivikas

Otrās dienas garajā distancē maksāju par lēmumu iepriekšējā vakarā skriet sprintu un distancē bija jāsamierinās ar smagām kājām un krītošu tempu, bet, par spīti tam, apvidus un distance sniedza pilnvērtīgu kaifu.

Vieta, kur atgriezties

Karte

Rezultāts bija vēl viena 9. vieta (4. no LV) +10:36 (Kivikas), kas kopvērtējumā deva 8. vietu.

Iedvesmojošs sezonas sākums - augsts orientēšanās baudījuma līmenis un arī parādītais sniegums bija krietni labāks kā cerēts.

10Mila

Pirmais sezonas svarīgais starts bija 10Mila Navi sastāvā. Ar šīm sacensībām prātā, ierados Zviedrijā jau nedēļu pirms tām, pavadīju lielisku nedēļas nogali un noskrēju nelielas sacensības Stokholmā, bet pēc tam pievienojos Navi komandas biedriem un pie Erebrū briedu svarīgajam startam.

Kārtējā romantiskā nakts kaut kur ziemeļvalstu meža vidū

Mūsu komandai leģendārā garā nakts izrādījās pārāk liels pārbaudījums un mans uzdevums 7. etapā bija turpināt atgūt iepriekš zaudēto. 10Milas organizatori izspēlēja nelielu, bet smalku joku ar mums, īsākajos stafetes etapos solītās tehniskās nakts orientēšanās vietā piedāvājot ātru un elementāru distances sākuma daļu un vidēji sarežģītu turpinājumu. Ja tas būtu bijis skaidrs jau agrāk, iespējams, ka komanda būtu sastādīta citādi.

Sacensībām biju ļoti labi sagatvojies un noskaņojies, jutos ātrs un orientēšanās bija pārsvarā precīza. Lielu distances daļu sanāca veikt kopā ar Rihardu Krūmiņu un sadarbība bija izdevīga mums abiem. Skrējiens izdevās un, lai arī komandas rezultātu ļoti uzlabot neizdevās, priecājos, ka izdevās vēl reizi apliecināt sevi kā uzticamu lielo stafešu skrējēju.

10Mila, kā jau parasti, liels notikums

Karte

Man 13. vieta 7. etapā +3:21 (Veli Kangas) un pacēlu komandu par trīs vietām no 37. uz 34. vietu.

Finišā mums 23. vieta, kas, protams, ir mans un kluba labākais 10Milas rezultāts, bet liekas, ka potenciāls bija augstākam rezultātam.

BOC

Sacensības, kam nebija īpaša vieta manos plānos, bet, galu galā, deva diezgan daudz emociju - ikgadējais, pusobligātais Baltijas čempionāts. Šogad Maltā!

Ar Igaunijas izlases treneri

Garā distance bija pirmā īstā garā distance šajā sezonā un man bija pamatīgs pārbaudījums. Pašās distances beigās temps noguruma dēļ kritās un tādēļ pazaudēju vismaz vienu pozīciju, bet kopumā stabils orientēšanās sniegums un labs temps lielākajā distances daļā deva manu pārliecinoši labāko individuālo rezultātu Baltijas čempionātos līdz šim.

Karte
6.vieta +9:10 (Timo Silds)

Protams, šo rezultātu sasniegt palīdzēja fakts, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti Baltijā vairs netiek gaidīti, bet, arī to ņemot vērā, diezgan cienījams rezultāts.

Parādītais sniegums un man līdz galam nesaprotamas iekšējās Latvijas izlases kaislības radīja iespēju startēt Latvijas pirmās izlases sastāvā kopā ar Andri Jubeli un Artūru Pauliņu. Man pēdējais etaps.

Stafeti saņēmu ne tikai tālu aiz Igaunijas komandas, bet sanāca arī tā, ka ne gluži pirmais no Latvijas komandu pēdējiem etapiem - aiz Latvia 2 (Aināra Lupiķa) un Latvia 4 (Andra Gaiļa) un reizē ar Latvia 3 (Endiju Titomeru). Skrējiens atkal izdevās labā līmenī - tiku prom no Endija, distances laikā tiku garām Andrim un uzreiz pēc skatītāju etapa ar veiksmīgāku ceļa izvēli noķēru Aināru. Taču Dzelzs Ainārs bija krietni spēcīgāks finiša duelī un, atstājot mani putekļos, sagādāja vienu no sezonas spilgtākajiem izlases momentiem. Taču mums bronzas medaļas, kas arī nav pavisam slikti. Tas pat jau ir gandrīz tradicionāli, ka stafetē Latvija 2 pārspēj Latvija 1.

Karte
Man 3. vieta 3. etapā +3:50 (Timo Silds)
Komandai 3.vieta.

Jukola

Bet, protams, Jukolas stafete bija sezonas svarīgākās sacensības, kam gatavojos gan ar nelielu pavasara nometni tad vēl sniegotajā Turku apkārtnē, gan ar īsu vizīti un dalību sacensībās Somijā nedēļu pirms Jukolas, gan arī visās citās gada dienās :) Vietu komandā (kas ir jāizcīna) ieguvu pamatā pateicoties labajam sniegumam 10Milā un vēlreiz man tika stafetes īsākais etaps - ceturtais - neilgi pirms rītausmas.

Šoreiz komandai gāja labi un es varēju savam startam gatavoties līdzās ļoti spēcīgu komandu pārstāvjiem. Saprotams, nervozēju, pat tagad, atceroties, kādas sajūtas bija tumšajā rītā pirmsstarta zonā, vēderā kņudina, bet zināma pieredzes bagāža, kā ar to tikt galā, man jau ir. Saņemot karti 12. vietā, nervozitāti aizstāja adrenalīns un neprātīgs rāviens varēja sākties!

Izdevīgs farsts un optimistisks temps distances sākumā ļāva man vadīt grupu un vēl dažas pozīcijas pat  pakāpties - pie 2. kp biju 10.vietā. Taču tad uzreiz pieļāvu mazu un nervozu kļūdu, nelielā zaļajā nespējot izsekot pareizajām takām.

Nedaudz pazudu pirms 3.kp un nespēju kļūdu uzreiz izlabot

Taču turpmākajos etapos veiksmīgi spēju grupu atkal saķert un kopā mūsu temps bija ļoti augsts - pietiekami liels lai Greiema Gristvuda vadībā noķertu vēl dažus bēgļus, kā, piemēram, Edgaru Bertuku un Johanu Runesonu.

Greiema vagonā

Distances otrajā daļā sāku pagurt. Kļuva nedaudz grūtāk tikt līdzi grupas tempam un katra mazā saminstināšanās izmaksāja dārgi. Lai arī grupa pašķīda, tomēr spēju orientēšanos saglabāt kontrolētu un finiša koridorā ieskrēju turpat aiz Edgara un Runesona - saglabājot startā saņemto 12. pozīciju.

Karte
Rezultāts - 7. vieta etapā +2:02 (Torgeir Norbech), tā gaitā saglabātā 12. vieta un, turklāt par trīs minūtēm samazinātā atpalicība pret līderiem - pārsniedza manas mežonīgākās cerības un joprojām jūtu lepnumu par sasniegto. It īpaši tāpēc, ka šis bija sezonas galvenais mērķis, kam gatavojos un uz ko cerēju visvairāk. Komandas sniegums arī bija ļoti labs un rezultātā izcīnītā 14. vieta turpina mūsu pēdējo gadu kvalitatīvo rezultātu augšupeju, kas liek domāt, ka arī vieta top 10 vai pat augstāk nav nekas nereāls.

Topias Ahola, Olli-Markus Taivainen, Aleksi Karppinen, Jānis Tamužs, Ilari Sulkula, Peter Taylor-Bray, Andreas Solberg

Jāsaka, ka sezonas pirmā puse izvērtās ļoti laba - ne tikai rezultātu un snieguma ziņā, bet arī mentālā stāvokļa ziņā - biju labā formā, skrēju atbrīvoti, bez iekšējā spiediena un ļoti izbaudīju orientēšanos. Tas nav pašsaprotami un tik vienkārši vienmēr. To apliecināja sezonas beigas, kad tas viss pajuka.

Kāpa

Neparko negribēju laist garām Kāpas trīsdienas, lai arī šoreiz tas nozīmēja tiešo transfēru no WOC banketa Dānijā uz Kāpas pirmās dienas startu pie Ventspils. Lai arī banketā ar pārmērībām neaizrāvos, tomēr pirmajā dienā jutos diezgan šausmīgi.

Pārplūdušie purvi padarīja šo unikālo apvidu ļoti smagu

Brīnišķīgas brīvdienas ar ģimeni, kā arī ļoti patīkama piejūras orientēšanās, pakāpeniski, katru sacensību dienu, uzlabojot sniegumu. Trešās dienas distanci veicu tā, ka joprojām uzskatu to par vienu no saviem visu laiku labākajiem sniegumiem sacensībās - tajā dienā viss strādāja un kopvērtējumā pacēlos no 4. uz 2. vietu, vēlreiz kāpjot uz pjedestāla Kāpas trīsdienu apbalvošanā.

1. dienas karte
5. vieta +4:36 (Upītis)
2. dienas karte
4. vieta +1:21 (Bertuks)
3. dienas karte
2. vieta kopvērtējumā +6:46 (Upītis)

EOC 

Sezonas sākumā man likās, ka nav nekādas intereses cīnīties par vietu izlases sastāvā, taču, tai virzoties uz priekšu, sapratu, ka ir reāli tikt sastāvā gan uz Pasaules (WOC), gan Eiropas (EOC) čempionātu un kāpēc gan nemēģināt. Man jau šo iespēju nav tik daudz, lai lepni laistu garām. Turklāt EOC notika tepat- Igaunijā, Rakverē. Apvidos, kas  ir super līdzīgi Latvijas standartam.

Saulriets Rakverē

Recepte iekļūšanai EOC bija vienkārša - tā kā mans meža WRE nav tas pats labākais, bija nepieciešami labi rezultāti atlases sacensībās. Vienatnē mēroju braucienu uz Rakveri, sakoncentrējos un distances noskrēju. Sniegums nebija slikts, bet nebija arī kaut kas, ar ko varētu ļoti lepoties. Bet rezultāti vidējā distancē un garajā distancē deva kāroto - tiku iekļauts izlases sastāvā visām EOC distancēm.

Starp atlasēm un EOC vēl bija jāizpilda pienākums un jānostartē LČ garajā distancē.

Vispārēja agonija

Divas dienas pēc Mikus kāzām nebiju cīnītājs un, kaut kā nomocījis distanci, saņēmu 5. vietu un dopinga kontroli kā atalgojumu.

Vidējā distance

Dienu (!) pirms Eiropas čempionāta sākuma neiztiku bez sarežģījuma - modeļa treniņā uzkāpu uz zara, tas izdūrās cauri orientēšanās apava zolei un iedūrās pēdas apakšā. Tā vēl nekad agrāk ar mani nebija gadījies. Protams, uzpampums, sāpes un vakarā knapi varu pastaigāt. Šaubas par to, vai nākamajā dienā maz varēšu startēt. Startēt tomēr spēju, bet ar spēcīgām pretsāpju zālēm. Tik spēcīgām, ka galva distancē bija diezgan apmiglota.

Domu pavediens pazuda pirms 7.kp... Nebiju pieradis pie vidējās distances ar 5m augstumlīknēm.

Tas un varbūt arī satraukums un nekomfortabli zaļais mežs noveda pie kļūdām distances vidusdaļā un palikšanas ārpus A fināla dalībnieku loka. Žēl, jo iespēja tikt finālā bija ļoti laba.

Karte
26. vieta kvalifikācijas grupā +8:23 (Bergman)

Garā distance

Ar katru stundu pēdas situācija strauji uzlabojās, un garajā distancē dienu vēlāk jau biju gatavs startēt bez pretsāpju zālēm.

Distanci sāku ar vienkārši drausmīgu pašsajūtu un ļoti zemu tempu. Pie 5.kp, kad biju 77. vietā (es gan to, protams, tajā brīdī nezināju), nopietni apsvēru izstāšanos. Centos sevi pārliecināt, ka karstuma dēļ visiem ir grūti, vismaz jāmēģina noskriet garo etapu un izlēmu turpināt. Garajā etapā sastapos ar distanču plānotāja kļūdu, kā rezultātā nācās daļu etapa brist pa upi. Tobrīd nesapratu, kāda tam bija loģika un tikai vēlāk distancē atjēdzos, ka acīmredzami distanču plānotājs uzskata, ka upi mežā šķērsot nedrīkst. Bet drīkst.

Distanču plānošanas fail.

Garajā etapā noķēru divus pirms manis startējušus konkurentus un sapratu, ka morālās tiesības izstāties ir zaudētas. Iespējams, ka kompānija vai atveldzēšanās upē palīdzēja, jo sāku justies arvien labāk un distanci turpināju precīzi un pat diezgan labā tempā.

Mīļā, zaļā Igaunija.

Kad distances beigas jau tepat vien bija aizsniedzamas, mani noķēra spēcīgs vagons, kam atliktu vien atsēdēt līdz galam un finišēt kaut kur ap 32. vietu. Taču neilgi pēc tam kājas savilka spēcīgos krampjos un tikai ar lielām pūlēm tiku pāri kritušajiem kokiem un līdz finišam. Protams, grupa bija jau aizskrējusi un, kamēr aizvilkos līdz galam, pazaudēju vairākas pozīcijas. Tāda ir cena, ko samaksāju par spēka treniņu pārtraukšanu jau aprīlī.

Karte
38. vieta +21:16 (Regborn)

Sniegums bija vājš, vai vismaz tāds tas likās. Tomēr neatlaidība atmaksājās - daudzi izstājās, nestartēja, pieļāva lielas kļūdas un ar pieticīgu performanci pietika priekš manis ļoti augstajai 38. vietai, maniem pirmajiem Pasaules kausa kopvērtējuma punktiem, kā arī nenormāli augstam WRE rezultātam. Priecājos!

Stafete
Stafetē es tiku iekļauts Latvijas otrās komandas sastāvā kopā ar Edgaru Bertuku un Ilgvaru Cauni. Ambīcija, protams, bija pārspēt pirmo komandu :D

Skatītāju etapā

Lai arī necīnījāmies par augstām vietām, man pēdējā etapā bija iespēja skriet kopā ar vairākiem spēcīgiem sportistiem un temps bija pietiekami izaicinošs. Lielu distances daļu spriedzi izturēju, bet tomēr pēdējos distances etapos spēki beidzās, pazaudēju savus cīņu biedrus, pieļāvu nelielu kļūdu, mani noķēra vēl viens šveicietis un finišā argumentu man vairs nebija. Centos, bet ar to nepietika.

Patīkami sarežģīts un ļoooti baltisks apvidus

Karte

18. vieta 3. etapā +5:01 (Kivikas)
Pozīcijas nezaudēju, komandai saglabāju 25. vietu.

Rudens pagrimums

Pēc EOC sekoja neliels skriešanas pārtraukums un treniņi tikai pa asfaltu, lai līdz galam izārstētu sadurto pēdu un tas formas kritumu, kas bija jūtams jau EOC laikā, vēl dramatiski pāatrināja. It kā centos sagatavoties rudens sacensībām Latvijā, bet tas neizdevās. Pietrūka atdeves, motivācijas, kā arī bija daudz un stresaini jāstrādā, kas stipri apgrūtināja mentālo skaidrību un veselību. Jāsaka, ka pēc emocijām bagātās sezonas pati orientēšanās bija stipri apnikusi, bet nebija tāda īsta, fiziska iemesla necensties un nesacensties.

Tādēļ turpināju sezonu, vēl cienījami noskrēju pēdējo etapu klubu stafetēs, kurās palīdzēju Ozonam izcīnīt 6. vietu, Latvijas čempionātā vidējā distancē dažās vietās nu nekādīgi nespēju saprasties ar karti un paliku tikai 12. vietā, stafetē bez īpašām izredzēm vāji noskrēju pēdējo etapu un finišējām 8. vietā.

Kurš te ir murmulis?

Cēsu rudenī brīnišķīgajā Raiskuma apvidū stipri saraku un biju tikai piektais.

Savā otrajā orientēšanās maratona distancē pārķēru etapu, pazaudēju līderus un no tā tā arī neatguvos - 4.vieta. Taču, par spīti visām šīm neveiksmēm, pirms pēdējā Latvijas kausa posma - Siguldas rudens masinieka - saglabāju toerētiskas izredzes uzvarēt LK kopvērtējumā.

Pirmo reizi mēģināju uzvarēt LK kopvērtējumā...

Kopvērtējuma līderis Ainārs Drozds ar lielām kļūdām teorētiskās izredzes pārvērta par ļoti reālām, bet atkal nespēju savākties orientēšanās ziņā un pieļāvu kļūdu, kas izmaksāja gan vietu uz pjedestāla konkrētajās sacensībās, gan atstāja mani 2. vietā kopvērtējumā.

... bet nesanāca

Par spīti depresīvajām sezonas beigām, kopumā šī sezona bija ar maniem visu laiku augstākajiem sasniegumiem - tiku sastāvā uz WOC un EOC, izcīnīju 38. vietu EOC garajā distancē, bet, kas galvenais, ārkārtīgi labi nostartēju lielajās stafetēs Navi sastāvā un izpildīju lielāko daļu mērķu. Lai arī apzinos, ka šajā sezonā nebiju ne tuvu, piemēram, 2021. gada pavasara formai, tomēr pēdējo gadu treniņu process darīja savu un fiziskā gatavība, vismaz sezonas pirmajā daļā, bija ļoti laba.

Pēc sezonas beigām uzdevu sev jautājumu - vai ir vērts turpināt tādā pašā garā, loģiski saprotot, ka nekad vairs nebūšu spēcīgāks, kā biju? Atbildi noformulēju: man patīk šis dzīvesveids un tas joprojām sniedz daudz spēcīgu un pozitīvu emociju. Tāpēc - vēl vismaz desmit gadus - jā!