Ir vēl vienas orientēšanās sezonas priekšvakars – pēc dažām dienām startēšu Kurzemes pavasarī, kas, kā parasti, Latvijā atklāj sacensību posmu. Ar kaut kādām ambīcijām šajā sporta veidā uzsākšu jau 19. sezonu. Tas ir ilgs laiks, loģiski, ka šajā periodā tas, ko man nozīmē orientēšanas sports, ir mainījies un turklāt ne reizi vien. Un katru reizi liekas, ka citādāk nemaz nevar būt, un ir grūti saprast, ka citi nejūtas tāpat kā es.
Kā jūtos pirms šīs sezonas? Esmu nonācis uz kaut kādas robežas. Man joprojām ļoti patīk gan šis sporta veids, gan tā sacensību un augsto sasniegumu aspekts. Arī šogad es centīšos spēkoties ar labākajiem, nu, vismaz Latvijas līmenī. Cerams, ka startēšu arī izlasē kādā foršā mačā. Tajā pašā laikā dzīvē arvien vairāk ienāk ar sportu nesaistīta realitāte, kas ar katru gadu kļūst arvien aktuālāka. Jautājums ir par atbildību un prioritātēm. Es joprojām redzu vērtību elites sportā, it īpaši personības izaugsmei. Bet 34 gadu vecumā jau vairs nav, ko augt – apgūtais jāliek lietā! Ja kaut kādā mērā neapmierina reālā esošā dzīves kvalitāte – profesionālā, materiālā, attiecību, veselības u.c. – tad krietni prātīgāk likt lietā savu enerģiju un citus resursus šajos jautājumos, nevis tajā, kā pēc iespējas atrāk atrast ceļu mežā. It īpaši, ja no mani atkarīgi vēl citi cilvēki.
Tomēr šoziem esmu trenējies vairāk, nekā pēdējos gados, lai arī citi apstākļi nav mainījušies. Cenšoties izpildīt Pētera Grīviņa treniņplānu, esmu kāpinājis treniņu apjomu par aptuveni 12-13%, ja salīdzina ar pagājušo ziemu. Tam teorētiski vajadzētu dot man uzlabotas iespējas sacensties ar pārējiem. To apliecina arī augstāki rezultāti ziemas krosu seriālā Noskrien ziemu. Tomēr, ja nesanāks, tad arī pārāk nepārdzīvošu. Un te arī laikam ir tā būtiskā atšķirība. Es zinu – lai šajā sporta veidā pakāptos no "OK" uz "lieliski", tam kaut kādā dzīves posmā ir jāvelta pilnīgi visa enerģija, uzmanība un emocijas.
Agrāk nesapratu, kāpēc vispār sacensībās ir tāda M35 vecuma grupa un joprojām domāju, ka 35 gadi nav nekāds vecums, kad neglābjami strauji krītās fiziskais, kas attaisnotu tādas grupas izveidi. Taču tagad sāku saprast, ka tā ir domāta tiem, kam orientēšanās vairs nav starp top prioritātēm dzīvē. Loģiskāk ir risināt citas problēmas. Es gan vēl iespēju robežās kādu laiku centīšos pretoties loģikai un racionalitātei. Sākot jau šajā nedēļas nogalē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru