Ar skaistu treniņu manā iecienītākajā kartē (Arith) noslēdzās nometne.
Trenējoties tajos apvidos man pat radās jautājums vai šis ir o-sports vai drīzāk piedzīvojumu sacensības, jo pārvietošanās bija nosaucama par skriešanu tikai epizodiski. Secinājums ir, ka šis ir o-sports un mūsu sports vienkārši ir ļoti dažāds. Un man tas patīk.
Šajā nometnē attīstīju ne tikai vispārējās tehnikas iemaņas, čuju, brutālu spēku, veiklību un izturību, bet gan savu vispārējo priekšstatu par sevi kā sportistu, par to, kas es esmu, kas ir citi un kam man jābūt. Pieaugušo izlasē man atklājās pārsteidzoši spēcīgas personības par kuriem es līdz šim biju citās domās. Spilgti iezīmējās rakstura īpašibas. Vēl mani ieinteresēja sporta tumšā pusei, tā teikt. Tā ir daļai, kas ir apkārt treniņiem un sacensībām. Tā ir daļa, kas nosaka, kas no tiem treniņiem sanāk. Lielais secinājums ir tāds, ka turpmāk es izvēlēšos trenēties tā, tur un ar tiem cilvēkiem, kas man sagādā prieku. Es pieļauju, ka tas atsauksies arī uz manu sacensību izvēli, it īpaši elites grupā nākamgad.
Rīt un parīt mani sagaida atlases sacensības uz JWOC, kas reizē ir arī Latvijas čempionāts sprintā un garajā distancē. Protams, esmu saguris pēc nometnes un ir nelielas mikrotraumiņas, bet es ticu, ka ar stabilu sniegumu abās distancēs man ir pa spēkam izcīnīt vietu Latvijas junioru izlasē. Varētu padomāt, ka slikts taimings no manas puses - atgriezties no smagas treniņnometnes dienu pirms tik svarīgām sacensībām, bet lieta tāda, ka nometnei jau bija pasūtītas lidmašīnas biļetes tad, kad vēl nebija zināms, ka atlases sacensības būs.
Lielais paldies Lielajam Sponsoram par šo nometni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru