Atlases uz JWOC ir beigušās, un, lai gan neesmu izrēķinājis līdz galam, šķiet, ka būšu komandā, pie tam ar labāko koeficentu summu. Tas šobrīd man ir vissvarīgākais.
Sprints bija patiešām interesants, fiziski smags un āķīgs. Patiesībā jutos kā ārzemēs. Ja nākamreiz tiešām DSQ visus (arī mani), kas to būtu pelnījuši, tad būs jau pavisam smalki. Ar savu izpildījumu neesmu apmierināts, jo kļūdās atstāju ap minūti, kas, pat pie pagarinātā sprinta formāta (uzvarētāja laiks teju 17min, nevis 12-15) ir ļoti daudz. Par fizisko stāvokli varam arī nerunāt, bet man vajadzēja noskriet tehniski tīrāk un medaļa būtu. Tā vietā 7.vieta, zaudējot Kenny 2 minūtes.
Garo es skrēju ļoti pārliecināts un maksimāli cenšoties kontrolēt situāciju. Zināju, ka nevaru atļauties kļūdas pie sava fiziskā stāvokļa. Veiksmīgi izdevās izvairīties no lielām kļūdām punktu rajonos, bet līdz 9.kp gandrīz katrā etapā zaudēju labākajam laikam ap 1min. Sanāk, ka katrā no tiem etapā kāds ir atradis kādu super mikro variantu, kur bijis ievērojami labāk skriet. Cerams, ka būs routegadget un varēs papētīt. Pie 7.kp pamanīju sev aizmugurē Didzi, kurš mani ķēra par 2min un, lai gan izvēlējāmies citādus variantus uz 8., pie kp bijām aptuveni reizē. Tad Didzis pazuda no redzesloka, un es viņu neredzēju līdz pat finišam. Izrādījās, ka viņš bija pieļāvis kļūdu uz 9.kp. Bet interesantākā daļa tikai sekoja. Man jau sākot no 7.kp, ar katru etapu kļuva arvien grūtāk skriet ātri un es centos arī pārāk nespiest, lai nepieļautu stulbas kļūdas. Uz 14.kp izvēlējos ceļu apkārt kalnam, ietaupot aptuveni 3 augstumlīknes, bet apskrienot krietnu 200-300m līkumu. Kā vēlāk izrādījās, tas maksāja zelta medaļu. Jo, vēl uzrokot 14.kp pašā kp rajonā, splitos redzams, ka es, Rūdolfs Zērnis un Didzis esam 2sekunžu robežās, atzīmējotos 14.kp. Atlikušajos 200 skriešanas metros es zaudēju gan Didzim (20sek), gan Rūdim(14sek). Un sekundes, kuras zaudēju uz ātrumu, varēju iegūt, izvēloties gudrāku trajektoriju.
Tā es tiku pie vienas bronzas medaļas šajā LČ. Gan Didzis, gan Rūdis sprintā bija DSQ un citi, kas mani izlika sprintā, garo veica ievērojami sliktāk par mani un tādējādi man ir labākais kopējais rezultāts atlasēs, par spīti tikai 7. un 3.vietām. Treniņplāns līdz JWOCam tika sastādīts jau sestdien vakarā. Tagad 3 dienas atpūtas un aiziet, sāksies totalitārais treniņplāns. Šīs trīs dienas tiks veltītas aktīvam studiju procesam. Pagaidām ir plāns līdz ar totalitārisma režīma sākšanos bieži (katru dienu) blogot par to, ka attīstās mans treniņprocess uz JWOCu, lai paliktu motivēts izpildīt plānu.
5 komentāri:
Interesanti salīdzināt sprintu, mums gandrīz vienādi laiki. Starp citu uz 7. punktu arī man ir tā pati varianta kļūda. Pa labo pusi būtu vismaz 10 sekundes ātrāk.
Tu domāji pa kreiso uz 7.
Jā, tas etaps bija ko vērts. Mani pēc tam bija grūti pārliecināt, ka kreisais variants ir labāks. Bet spliti nemelo.
Ui, būšu sajaucis ar kāda cita zīmētajiem ceļiem. Bet labais variants vienalga ir tuvāks par ~50m.
Palasot Tavu blogu, rodas iespaids, ka esi ļoti daudz startējis mačos un bijis treniņnometnēs un tāpēc uz saguruma fona nav īsti ātruma. Tā arī bija plānots? Cerams, ka uz JWOC būsi svaigs. Es savā laikā vienmēr paspēju sevi izsmelt pirms JWOC. Ceru, ka tagadējie juniori manas kļūdas neatkārtos.
Jā, tā ir plānots. Pirmo formas virsotni bija plānots sasniegt uz Baltic Cup Polijā, bet sanāca nedēļu, divas par ātru. Tagad forma visu laiku ir gājusi uz leju un varētu būt, ka zemākais punkts drīz būs sasniegts.
Tagad atliek tikai trenēties un īstas sacensības līdz JWOC ir palikušas tikai vienas - Jukola. Pat ja es tagad esmu diezgan morāli iztukšots, domāju, ka 4 nedēļu laikā atgūšos.
Par izšaušanos pirms svarīgākajām sacensībām esmu jau samaksājis EYOCos.
Ierakstīt komentāru