Z2D1

Tā kā Rīgas Kausos es nestartēšu, tad izlēmu piedalīties Ziemeļu Divdienās, lai gūtu sacensību praksi, kas ir nenovērtējama sezonas sākumā un lai vēlreiz atrādītu savas spējas izlases sakarā. Šogad centīšos uzmanīties ar garajām distancēm, kas var paņemt daudz fiziskās un mentālās enerģijas, un tāda iemesla dēļ izvēlējos Z2D startēt tikai pirmajā dienā - vidējā distancē.

Mežā vēl joprojām bija sniegs un mani satrauc tas, cik dziļš sniegs būs Madonā pēc pusotras nedēļas, kad tiks dalītas pirmās LČ medaļas. Kamēr sniegs ir divu dienu LK sacensībās, tikmēr vēl to var pieciest, bet jāatzīst, ka LČ tomēr visiem vajadzētu vienlīdzīg(āk)us apstākļus. Garciema apkārtnē sniegs bija 10-30cm dziļš un lielas problēmas skriešanai man nesagādāja, protams, bija grūtāk skriet, nekā tas būtu vasarā, bet tā kā elitē bija maz dalībnieku, tad iemītās takas vismaz man skriešanu būtiski neatviegloja, un tāpēc domāju, ka bija puslīdz godīgi apstākļi orientēšanās un skriešanas ziņā visiem.

Distancē skrējās un orientējās gana labi. Bet es sāku saprast kļūdas citā līmenī. Agrāk par kļūdām uzskatīju tikai tās situācijas, kad biju pazudis un nezināju, kur ir kp, vai kur man jādodas. Vēlāk šai izpratnei pievienojās arī nepareizu ceļu izvēle. Bet tagad es varu saskatīt, cik gan daudz laika var nākties zaudēt vienkārši saminstināšanās vai pārāk detalizētas kartes lasīšanas dēļ.

Karte.
Lūk, viens piemērs. Etapā uz 16.kp es labākajam laikam zaudēju 20 sekundes un vēl tikai vienā citā etapā es zaudēju vairāk. Aplūkojot manu ceļu, būtisku kļūdu nevar pamanīt. Tomēr tā tur ir. Pēc veiktas distances vienmēr ir vērtīgi parunāt ar saviem konkurentiem un uzzināt viņu ceļu variantus vai kā viņiem ir gājis, lai pēc tam, mājās salīdzinot splitus, būtu skaidrs, kāpēc kādam ir tik krasi labāki vai sliktāki laiki par tevi. Piemēram, šajā gadījumā, pēc sarunas ar K.B. un M.P., man kļuva skaidrs, kā vajadzēja veikt šo etapu. Šeit ļoti svarīgi bija ģeneralizēt. Vajadzēja uztvert reljefa formu plašāk, nekā es to darīju, (nesekmīgi) cenšoties uztvert visus mazos ielociņus un degunus pirms kp. Tos visus vajadzēja uztvert par vienu lielu kalna degunu, kas noved pie virsotnes, aiz kuras ir kp. Vai arī, vēl vienkāršāk, izmantot lielo kalnu labajā pusē (skatoties no 15.kp uz 16.) un, vadoties pēc tā atrašanās vietas, šķērsot virsotni.

Varētu šķist, ka tā ir piekasīšanās un runa ir par nenozīmīgu laika zaudējumu, bet es domāju, ka tik ātrā un labi zināmā apvidū, kādā distance bija šoreiz, šie laika zaudējumi ir nozīmīgi un var izšķirt vietu sadalījumu starp līdzīgā ātrumā skrienošiem sportistiem. Sestdien Šveices izlasei, kas šobrīd ir pārliecinoši spēcīgākā izlase pasaulē, notika atlases sacensības ļoti vienkāršā apvidū. Tur 20 sekundes maksāja 2-3 vietas. Un tāds ir līmenis pasaulē. Arī PČ vidējā distancē labāko trijnieks ietilpa pusminūtē. 

Protams, tas ir svarīgi pie līdzīgā ātrumā skrienošiem sportistiem. Šoreiz es sastapos ar pretinieku, ar kuru es neskrēju līdzīgā ātrumā. Jau minētais personāžs K.B. skrēja krietni vien ātrāk, un, atļaujoties vairāk neprecizitātes kā es, apsteidza mani par 1:06.

Lai gan sākotnēji pirmo sacensību periodu biju iecerējis līdz LČ nakts distancei, tomēr pašsajūta saka, ka forma krītas straujāk, nekā biju paredzējis, un arī lai paspētu sagatavoties Baltijas Čempionātām, jau piektdien sākšu nākamo gatavošanās posmu. Pirms tam gan jāpacenšas izskriet izlases krosa normatīvs.