Nākamo dienu pēc LČ naktī biju jau laicīgi ieplānojis brīvu, kaut gan tāpēc nācās izlaist OK Aronas kausa vidējo distanci un netikt pie LK ieskaites. Skriet distanci treniņtempā neuzdrošinājos, jo zinu, ka ne vienmēr man sanāk sevi pietiekami kontrolēt, pie tam vienmēr ir nepatīkami ieraudzīt sevi rezultātu lejasdaļā. Ar garo distanci noslēdz pirmo no trim treniņnedēļām ar domu par BČ un LČ, tāpēc uztvēru to ļoti nopietni, kā pārbaudi tam, ko šobrīd spēju garajā distancē un kas vēl ir jāuzlabo.
Jau mājās biju izplānojis teorētisko distanci, kas bija ļoti līdzīga īstajai, kā arī iepriekšējā vakarā ar kluba biedriem kādu stundu veltījām, lai izplānotu dažādus garos etapus Maiļu kartē. Biju nolēmis jau no paša sākuma skriet maksimāli ātri, par spīti tam, ka distance ir 14km gara. Par beigām īpaši nedomāt. Paņēmu līdzi tomēr enerģijas želeju, kuru domāju izmantot pēc vienas noskrietas stundas. Uzvarētāja laiku prognozēju 1:30, savējo - 1:35.
S-1. (5. +0:25): Etaps, kas bija līdzīgs vakardienas pēdējam etapam, kuru es neskrēju. Zināju, ka nogāze ir nepatīkama, tāpēc uz mirkli apsvēru variantu pa labi - pa ceļu, kas varbūt arī nebūtu tas sliktākais. Kalnā nācās kāpt, jo tur bija daudz sakrituši zari un cieši saauguši krūmi. Punta rajonā es ieskrēju nekonkrēti, bet neriskēju, jo apvidus bija labi pārredzams. Ieraudzīju ieloku un tad arī kp. Saprotu, ka zaudēju nedaudz laika, bet kāpēc 25 sekundes?
1.-2. (2. +0:07): Šo etapu, tikai otrā virzienā, jau bijām analizējuši. Izvēlējos skriet vairāk pa kreisi, piefiksējot pirmo ieplaku kā izejas objektu, tad nelielo apaļo ieplaku un tad gareno kalnu pirms kp, pa kuru skrienot, jau ieraudzīju punktu.
2.-3. (4. +0:09): No sākuma likās kārdinošs labais variants, gar veģetāciju un caur ieplaku, bet es to ātri atmetu un devos pa kreisi - kalniņš, ceļš, gar 3 ieplakām, no ceļa un dzeltenā uzķēru izzūdošās taciņas fragmentu, no tās virziens, ieraudzīju pirmo ieplaku un otrā bija mans kp.
3.-4. (3. +0:18): Elementāri. Uz ceļu, uz izcirtumu, tur līdz stūrim, tad pa stigu līdz klajumam, no kura iekšā lielajā ieplakā ar kp. Kur zaudēju 18 sekundes?
4.-5. (4. +0:59): Apstājos kp un samērā ilgi domāju par variantu, tad sapratu, ka jebkurā gadījumā ir jātiek ārā uz ceļu. Tad izlēmu, ka skriešu pa labo pusi, kas bija kļūda. Pirmais trūkums šim variantam, ir asais pagrieziens uz izzūdošo taciņu, bez iespējas nogriezt stūri. Pēc tam - pati taciņa patiešām bija izzūdoša un es to pazaudēju, nācās orientēties pēc reljefa, ko es nebiju sagatavojies darīt, tāpēc tas prasīja nedaudz laika. Tad uzķēru kontūru, pāri zaļajam kalniņam, tad uz balto kalniņu, no kura virziens un lejā pie kp.
5.-6. (4. +1:19): Manas sliktās ceļu izvēles turpinājās. Ilgi stāvēju punktā un domāju, kur lai dodas. Negribēju iet pa labi, jo šķita, ka tas zaļais viss varētu būt briesmīgs. Tad domāju, cik tālu pa kreisi lai dodas. Izlēmu, ka jāizskrien līdz lielajam grants ceļam un tad turpināšu plānot. Izejot no kp uzreiz pārdomāju, jo ieraudzīju stigu, kas bija tuvāk līnijai. Izlēmu izmantot to. Stiga nebija nekāda medusmaize, bija jāskrien augšā-lejā, pa purviem un izcritumu, bet tobrīd man nelikās nemaz tik slikti. Pēc tam uz ceļu, no tā uzreiz neatradu taciņu, nogriezos nedaudz par ātru, bet, kad uz taciņas, tad atkal skrēju ātri. Pirms purva ieskrēju mežā, trāpīju uz otru purvu, no tā uz trešo, bet tam pieskrēju par tuvu un, lai tiktu pie kp, nācās izrāpties cauri vējgāzei.
6.-7. (6. +0:42): O, pret kalnu! Ieskrēju mežā un, izvairoties no kāpuma un zaļā, novirzījos par daudz pa labi un iznācu uz taciņas. Skrienot pa to, kalns likās smieklīgi mazs. No līkuma gāju uz kp, bet aptuveni 50m pirms kp mani sāka mākt šaubas. Pirms pamanījos sev atgādināt, ka šaubu gadījumā ir jāpaiet uz priekšu, ieraudzīju punktu.
7.-8. (3. +0:03): Pret kalnu ar labu jaudu, tad pa stigu līdz degunam, pa to lejā uz dzelteno, no tā vēlreiz pārbaudīju, ka šķietami sarežģītais kp īstenībā ir vienkāršs, un caur ieplaku aizgāju līdz punktam.
8.-9. (8. +0:19): Neieraudzīju, ka nedaudz augstāk ir taciņa, ka ved ceļa virzienā, tāpēc etapa sākumu skrēju/gāju pa zaļo nogāzi, līdz diezgan vēlu iznācu uz ceļa. Pēc tam jau nebija nekādu problēmu - vadoties pēc ieplakām pa labi, gāju iekšā pa kreisi un jau redzēju punktu.
9.-10. (4. +0:14): Izejot no kp, kalnu gandrīz pilnībā uzskrēju un tā galā ātri atguvos. Gribēju atrast to taciņu, pa kuru biju skrējis uz 7.kp, bet uzreiz pie stigas tas neizdevās. Kad atradu to, tā izskatījās tik vilinoša, salīdzinājumā ar zaļo mežu pa kreisi, ka mainīju plānu un apskrēju pilnībā apkārt purvam pa taciņām. Pašā kp rajonā no virsotnītes jau ieraudzīju bedri, kurā punkta nebija (kaut gan pēc leģendas tajā bija jābūt). Pats kontrolpunkts bija nākamajā un nekādas problēmas nesagādāja.
10.-11. (2. +0:03): Izgāju no kontrolpunkta ar domu doties diezgan taisni - pāri ceļam, tad pa balto, veģetācijas kontūru un tā iekšā kp, bet, kad beidzot izlauzos pie ceļa un ieraudzīju nepatīkamo purvu, kas būtu jāšķērso, izlēmu par apkārtvariantu. Pie tam gribējās arī nedaudz uzskriet. Pa pļavu nebija ļoti viegli skriet, jo tur bija epizodiski arumi, bet es diezgan ātri tiku līdz pļavas stūrim un taciņai, kas aizveda līdz kupicai, no kuras devos iekšā ielokā, kur mani jau sagaidīja kp.
11.-12. (3. +0:16): Jau skrienot pa ceļu uz 11.kp, es biju izlēmis, ka nākamajā etapā arī nav daudz ko domāt un jāskrien pa stigu. Grūtības sagādāja tās uzķeršana tajā pašā rajonā, kur es biju pazaudējis taciņu ceļā uz 5.kp, bet šoreiz es jau tam biju gatavs un, izmantojot reljefu, atradu stigu nedaudz tālāk. Tas skrējiens pa to līdz grants ceļam, pa ceļam apejot dažas vējgāzes uz stigas. Pa granti līdz izcirtumam, pa to līdz labajā pusē sākas kritums, tad iekšā mežā, kur uzgāju kaut kādu taku, pa kuru varēja "lidot" un es līdz galam aizskrēju tik ātri, ka nepaspēju pagriezties. Tad apstājos, ieskatījos kompasā un aizgāju pa labi līdz kp.
12.-13. (2. +0:01): Vienkārši, pie punkta gan aplūkoju, kur var tikt pāri pirmajam nepārejamajam un,
kad nonācu pie tā, meklēju tiltiņu ne vairs kartē, bet dabā. Pāri tam un tad vienkārši kross uz tiltiņu, pāri tam un līdz klajuma stūrim. Mežā it kā ieskrēju pa taciņu, bet dabā tās tur nebija.Vienkārši uzkāpu augšā un starp purviem devos taisni uz savu ieplaku, kurā bija kp.
13.-14. (2. +0:31): Kādu brīdi domāju par variantu, bet tad izlēmu izvairīties no izcirtumiem un uzreiz kāpu augšā uz izcirtuma stūri. Šeit vajadzēja nogriezt stūri un izvairīties no lieka 20m kāpuma, etapa sākumu veicot pa izcirtumu/purvu. Es sekoju kontūrai, apejot ieplakas dziļāku vietu, bet, kad nonācu uz ceļa un ieraudzīju, ka konbtūra turpinās vēl vienā ieplakā, izlēmu to apskriet pa kreisi pa ceļu. Tad no kontūras stūra virzienā devos pāri kalnam, pa kori skrienot pamanīju pirmās bedres un drīz vien arī savu bedri ar kp.
14.-15. (6. +0:41): Pie 14.kp izdzēru želeju, jo jau ceļā uz 13. biju juties diezgan saguris. Tad šķērsoju ieplaku aptuvenā virzienā ar mērķi nonāk ceļu krustojumā. Piepeši mani apmulsināja stiga, kas acīmredzot ir zaļā neuzzīmētā kontūra. Pa to lēnām izgāju līdz ceļam, tur stiga turpinājās arī pāri ceļam. Es biju apmulsis un kādu brīdi pastāvēju, bet tad vienkārši pieliku kompasu un pa to ceļu, kas atbilda virzienam, aizskrēju līdz ceļu krustojumam. Protams, šeit vajadzēja doties taisnāk un izskriet uz ceļa krietni vēlāk, nogriežot stūri pa balto mežu. Pa ceļu skrēju labi, bet joprojām ar piespiešanos. No asfaltētā laukuma paņēmu precīzu virzienu un noskrēju no kalna tieši virsū punktam.
15.-16. (6. +0:17): Jau iepriekš biju izlēmis, ka šajā etapā jāskrien pa kreisi, gar kalnu, izvairoties no purviem. Kad pieskrēju pie purva, sapratu, ka tas ir salīdzinoši labi skrienams un šķērsoju to, nonākdams stigu krustojumā, tad pār otra purva galu un gar kalniņu ieskrēju ieplakā pēc kp. Vajadzēja doties taisni jau no paša sākuma.
16.-17. (1. +0:00): Acīmredzot želeja sāka iedarboties. Līdz stigai pirms dzirdināmā punkta, es skrēju tikai un vienīgi virzienā, neko nelasot. Tad padzēros divas glāzītes un turpināju ceļu uz izcirtuma galu, tad gar to, pāri ielokam tā augšējā daļā un lejā no kalna nedaudz novirzījos pa kreisi. Ieraudzīju bedri un uzreiz laboju virziena kļūdu. Kalniņš, aiz tā punkts.
17.-18. (3. +0:20): Izejas objekts - kalniņš izcirtumā, pēc tam pa kontūru/taciņu līdz ceļam, pa kuru līdz galam, tad starp divām lielajām ieplakām, līdz kontūras malai, iekšā mežā ar domu tikt līdz dzeltenā stūrim. Gandrīz arī tiku. Pie mikroieplakas paņēmu virzienu un ieskrēju sagāztos kokos, kaut gan 50m pa labi bija labi skrienams baltais mežs. Uzgāju uz virsotnes un pa zināju, ka pa labi būs mans kp, tā arī izrādījās.
18.-19. (4. +0:11): Skats augšā, jau skaidrs, kur jānonāk, enerģijas krājumi uzpildīti, kalnā uzskrēju bez problēmām, tad pa ceļu, dubļaino stigu, pāri uz citu dubļaino stigu, pa to gandrīz līdz izcirtumam, nogriezu stūri pa zaļo, nonācu pie ieloka, nedaudz zemāk bija mans kp.
19.-20. (1. +0:00): Sāku skriet izcirtumā, bet tad apstājos un konkretizēju, kur gribu nonākt. Izvēlējos kalniņu nedaudz pa labi no līnijas, lai zinātu, kur vērst savu skatu, ieskrienot zaļajā. Ieskrēju, paskatījos pa kreisi un tur spīdēja mans kp.
20.-21. (2. +0:01): Sapratu, ka tuvojas distances beigas un ir jāsāk izlikt pēdējie spēki. Ātri uzgāju ceļu, pa to skrēju labi, bet par ātru nogriezos un tā arī neatradu mazo taciņu. Tas nekas, pa mežu aizskrēju līdz izcirtumam, tālumā ieraudzīju zaļo, pie kura vēlos nonākt un koncentrējos kā izlēkāt izcirtumu. Aiz zaļā pa dzelteno strēli aizgāju līdz kontūras stūrim, tad paņēmu virzienu, jo joprojām neredzēju izskalojumu, un pēc pāris soļiem to pamanīju. Biju pārskatījies leģendā, ka kp būs tā augšā, tāpēc apstājos un pārbaudīju, ka tas tomēr būs lejā. Tā arī bija.
21.-22. (2. +0:04): No sākuma pret kalnu, piepūle,tad virziens uz izcirtuma stūri, no tā aptuvens virziens un ieplaku ieraudzīju ātri, tajā kp.
22.-23. (1. +0:00): Jau sākās finišs. Gar kontūru uz slēpošanas trasi, tur sniegs, bet tas man netraucē, šoziem gana ir skriet pa sniegu, ir stabilitāte, ieplakā, pa kreisi uz taciņu, no tās gan uzmanīgāk virzienā un nolasot ieplakas pirms tās. Atrodu kp.
23.-24. (2. +0:03): Pēdējais kp. Maksimāli skrienu lejup pa stāvo kalniņu, bet ieskrienu zaļajā, izlīkumoju cauri uz slēpošanas trasi, tad maksimāli uz kp.
24.-F (2. +0:01): Sacensība ar kādu no jauniešu grupas skrējējiem, lai arī centos cik spēju, tomēr zaudēju. Acīmredzot tomēr 1:40 ilgā distance atstāja iespaidu arī uz sprinta muskuļiem.
Finišā esmu diezgan izsmēlis spēkus, bet prieks, ka izvairījos no lielām nepatikšanām un pietika spēks līdz pašām beigām, lai nesāktu bezcerīgi zaudēt ik pa pusminūtei etapā tīri uz skriešanu. Velāk, salīdzinot splitus un variantus, tapa skaidrs, ka esmu pieļāvis nopietnas variantu kļūdas uz 5. un 6.kp, kā arī cita veida ievērojamas kļūdas uz 7., 9., 15. un 16.kp.
Ko tas nozīmē BČ sakarā?
- Nopietni teorētiski jāpastrādā ar veco karti vai līdzīgām kartēm un jāmeklē labākie ceļu varianti
- Es noteikti lietošu želeju
- Esmu diezgan drošs, ka fiziskajā ziņā būs ļoti labi
- Jāpiestrādā pie lēmumu pieņemšanas ātruma
Bija daudz pozitīvu iezīmju, piemēram, biju gandarīts, ka pēdējos piecos etapos ideālajam laikam zaudēju tikai 9 sekundes. Kalni un ceļi bija mani sabiedrotie tajā dienā. Izdevās daudz vienkāršot, vislabāk ceļā uz 17.kp.
Rezultāta ziņā man bija 2. dienas laiks, 2:46 aiz Andra Jubeļa, kam tas bija jau 4. starts 4 dienās. Pārējie (Atis Rešķis, Kristaps Ozoliņš) nebija tālu aiz muguras. Lai gan rezultāts vienmēr ir informatīvs, šoreiz es tam nevēlētos pievērst lielu uzmanību, svarīgāks bija izpildījums.
Rīt priekšā ir lidojums uz Zviedriju, lai jau pēc nedēļas pārstāvētu savu klubu prestižajās 10Milas nakts stafetēs, bet līdz tam pamatīgi patrenētos skandināvijas apvidū, kas ir izaicinošs gan fiziski, gan tehniski.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru