Meklējumi Francijā

Pērn pēc bronzas medaļas izcīnīšanas LČ vidējā distancē rakstīju: "Es joprojām piefiksēju teju visus objektus, kurus škērsoju, tāpēc grūtības ar virziena noturēšanu neradās. Domāju, ka šāds orientēšanās stils ir iemesls, kāpēc man nav neviena pirmā splitlaika šajā distancē. Tas ir drošs, bet nav ātrs un, lai sasniegtu kaut ko spēcīgākā konkurencē, man būtu jāmācās karti lasīt retāk." No vārdiem pie darbiem pārgāju šīs ziemas laikā. Doma, ka jāpadara orientēšanās efektīva, mani nepameta jau sen, bet tieši šoziem, sarunās ar Henriju un meditācijās par šo tēmu, man radās skaidra doma par to, kā man ir jāorientējas un kā tam tuvoties. Un tas nav viegli.

Full speed, no mistakes

Domājot par šīm pārmaiņām manā orientēšanās tehnikā, man patīk pievērsties Thierry Gueorgiou un viņa moto - "Full speed, no mistake". Kamēr daudzi un arī es agrāk ar to sapratu pilnu skriešanas ātrumu un absolūtu kļūdu nepieļaušanu, tomēr pēdējā laikā es šiem vārdiem piešķiru citu nozīmi. No mistake ir tas, kas tas ir - perfekts orientēšanās sniegums. Full speed, savukārt, tagad es saistu ar orientēšanās ātrumu, kuram traucē dažādas lietas, piemēram, lieka skatīšanās kartē, nedrošība, kartes nesaprašana, utt. Tātad, īstenojot full speed, no mistake taktiku, tiktu veikts ideālais maršruts starp kontrolpunktiem ar pēc iespējas mazāku laika zaudējumu, veicot darbības ar karti, kompasu un leģendu. Augstāk minētajā Latvijas Čempionāta piemērā, orientēšanās ātrumam, manuprāt, ir traucējusi pārāk detalizēta kartes lasīšana. Bet šo apgrūtinājumu ir ļoti daudz un nevar arī pārāk aizrauties ar to likvidēšanu, piemēram, skatoties kartē par maz, var sanākt kļūt nedrošam punkta rajonā un zaudēt daudz laika tādējādi. Līdz ar to, ir rūpīgi jāanalizē savs sniegums katrā treniņā un jomā, lai redzētu iespējas uzlabojumiem un zinātu savas robežas. Tas nozīmē daudz mērķtiecīga darba, kurš sākās jau Portugalē.

Clermont-Ferrand

Skaitam stundas

Kur gan vēl labāk šo darbu veikt, ja ne paša Tjerī pagalmā? Izmantojot pēdējo atlikušo kāzu dāvanu no kāda labvēļa Francijā, ar Lieni devāmies uz Clermont-Ferrand apkaimi, kur ārkārtīgi sarežģītus apvidus veidoja kādreiz izvirdušie vulkāni.

Ja kāds zina, kā izskatījās WOC 2011 apvidus, tad šeit bija tas pats, tikai bez kalniem. Ļoti interesanti, vārdu sakot. Šis bija, iespējams, sarežģītākais apvidus, kur censties īstenot iepriekšminēto taktiku. Tajā pašā laikā, tajā tas visvairāk dod iespēju ietaupīt laiku, jo visu laiku jāskatās, kur likt kāju un kur labāk izskriet mikrovariantus.

Treniņus "nedaudz" apgrūtināja fakts, ka dabā nebija nekādi kontrolpunkti un tāpēc, atgriežoties mājās un uzliekot GPS ceļu, bija daži pārsteigumi.

Neesiet pārāk bargi savos spriedumos, aplūkojot kartes.

Woooooops!

Secinājumi?

- Mana lielākā problēma ir virziena noturēšana, it īpaši šķēršļotā apvidū.

- Jāsaprot, kas ir tie objekti, pēc kuriem veikt vienkāršošanu.

- Joprojām ir lielas problēmas ar koncentrēšanos, it īpaši garās distancēs.

- Sprinta orientēšanās ir OK, jāpiestrādā pie acumirklīgas labāko (īsāko) variantu ieraudzīšanas.

Bet galvenais secinājums ir tāds, ka vēl ne tuvu neesmu gatavs orientēties vēlamajā stilā. Tādēļ vismaz sezonas sākumā necentīšos veikt kaut kādas radikālas izmaiņas savā stilā. Sezonas sākumā man ir jāparāda labi rezultāti.