Napapiiri Jukola

Bieži gadās tā, ka esi pie sevis izplānojis, kā un cik skaisti viss notiks un vainagosies ar lielisku rezultātu, bet realitāte izvēršas pilnīgi citāda, neglīta un sāpīga un par rezultātu vēlāk pat domāt negribas. Jukola aiz ziemeļu polārā loka man izvērtās pavisam negaidīti - labi iecerētā sagatavošanās procesa vietā dabūju kaut ko citu, bet rezultāts izdevās cerētais.

Šī Jukola bija ļoti gaidīta. Jau kopš 2018. gada Somijas čempionāta stafetē. Protams, īpašu to padarīja iecere pirmo reizi Jukolas vēsturē izmantot polāro dienu un visu stafeti aizvadīt gaismā, bet realitāte lika sacensības rīkot vēlāk, kā iecerēts - augustā, kad, pretēji iecerētajam, tumsas bija pat vairāk kā parasti.

Pēc neveiksmīgās dalības Eiropas Čempionātā, manas veselības problēmas izrādījās daudz nopietnākas, kā sākotnēji tika cerēts. Īsumā, labas formas, nelielas slimošanas un Covid vakcīnas kombinācija iedzina manu imunitāti zemē, un to izmantoja kopš 2010. gada snaudošais Epšteina-Barra vīruss, kam šī bija atgriešanās pilnā spēkā. Kamēr sapratu, kas tas ir, atradu pareizo speciālistu un īstās zāles, pagāja diezgan nožēlojami trīs mēneši praktiski bez fiziskām aktivitātēm un diezgan sagrautu ikdienas dzīvi. Tādēļ jau diegan laicīgi samierinājos, ka šī būs pirmā reize kopš 2006. gada, kad nestartēšu Jukolā.

Tomēr plāni un realitāte mēdz atšķirties dramatiski un dažas nedēļas pirms Jukolas es sāku justies pietiekami labi, lai sāktu trenēties un to arī aktīvi darīju, man par pārsteigumu, organisms spēja panest intensīvus treniņus katru otro dienu un progresēju strauji. Sākotnēji vienkārši priecājos par to, ka varētu vispār startēt Jukolā un pieteicos palīgā skrējēju trūkumā nonākušajai Ozona komandai. Pavisam neilgi pirms Jukolas nolēmu tomēr ierasties Rovaniemi pāris dienas agrāk un atrādīties treniņos, lai saprastu, vai varu būt noderīgs spēcīgajai Navi komandai.

Kontroles treniņš (episks masinieks speciāli šim treniņam uzzīmētā kartē ap purvā nogāzušos lidmašīnu) daudz skaidrības par spēku samēriem neieviesa, bet komanda tomēr uzticējās manai pieredzei, stabilitātei un nakts-o prasmēm, un piešķīra īso, bet tumšo ceturto etapu.

Navi sastāvs pēc episka nakts treniņa.

Pati Jukolas nakts mūsu komandai neizdevās ļoti veiksmīga. Komandas komplektācija nenesa cerēto, tehniska ķibele ar lampu, tika pieļautas diezgan daudz orientēšanās kļūdas, un tā rezultātā pēc pirmajiem trīs etapiem, kas ir izšķiroši, gari un tumši, bijām nonākuši situācijā (80.->57.->49.), kur vēl viens vāji veikts etaps noraktu visas cerības uz minimālo mērķi top25. Tomēr tajā pašā laikā man bija sajūta, ka nav daudz ko zaudēt un situāciju varu vienīgi uzlabot.

KARTE

Distanci iesāku labi. Skrēju saprātīgā ātrumā un jutos labi, līdz pat 5. kp bija jāveic, manuprāt, diezgan sarežģīta naks orientēšanās, nolasot veģetāciju, skrienot sliktā redzamībā un nevarēja arī pārāk paļauties uz iepriekšējo etapu iemītajām Jukolas takām. Tieši līdz 5.kp panācu lielāko kāpumu vietu ziņā, startā saņemto 49. pozīciju uzlabojot par 12 vietām. Tas vēlreiz apliecina, ka Jukolā izšķiroši ir tieši tehniskākie posmi.

Pie 5. kp mani noķēra priekšā startējušais Lauri Silds un, lai gan apzinājot, ka, visticamāk, mūsu fiziskās spējas šajā brīdī ļoti atšķiras, centos izmanot radušos izdevību un ar aklu sekošanu atgūt vēl vietas. Taču iznāca kā parasti - Jukolas gaismu jūklī pazaudēju svarīgāko priekšā esošo lampu un, izskrienot cauri zaļajam (kur mums vispār nevajadzēja būt), biju palicis viens un zaudējis kontroli pār notiekošo:

 

Pieļautā kļūda nebija milzīga, nedaudz vairāk par minūti, bet pazaudēju vērtīgu kompāniju, kas būtu noderējusi, piemēram, 11.kp rajonā, kur gluži vienkārši vienatnē nespēju pamanīt turpat tuvumā esošo kontrolpunktu un uz līdzenas vietas zaudēju vēl aptuveni minūti.

Beigās nekā sarežģīta vairs nebiju un bija pārsvarā jāskrien, ko, pats sev par brīnumu, varēju izdarīt un pārāk daudz nezaudēju.

Stafeti Aleksi nodevu 34. vietā, biju komandu pacēlis par 15 vietām un Top25 atkal bija reāli sasniedzams rezultāts. Etapā 30. vieta, 6:44 aiz labākā. Savu darbu komandas labā atkal biju padarījis, tehniski un fiziski diezgan stabils sniegums, protams, 2 x 1' kļūdas nav ideāli, bet uz komandas un konkurentu fona tas bija pat labi.

Pēdējos etapos komandas biedriem izdevās mūs pacelt līdz pat 22. vietai, kas labi iederās starp 21. un 23. vietām iepriekšējās divās Jukolās. Bet saprotams, ka komandas emocijas vairs nebija tik spēcīgas, jo labi apzinājāmies, ka varējām daudz labāk. Es gan jutos ļoti laimīgs -  ka par spīti izredzēm, tiku līdz Jukolai, Navi komandai, vēl vienai Jukolas medaļai un atgriezos pie orientēšanās agrāk, nekā cerēju.